Latvijas mazās alus darītavas pakļautas iznīcībai
Valdības atbalsta trūkums enerģijas cenu krīzē Latvijas mazās alus darītavas pakļauj iznīcībai, pauž SIA "Valmiermuižas alus" līdzīpašnieks un valdes loceklis Aigars Ruņģis.
"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai," norāda Ruņģis.
Viņš atzīmē, ka alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē.
Tostarp Ruņģis min, ka 2021.gadā "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 megavatstundu (MWh), izmaksām veidojot 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro.
"Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 kWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," piebilst Ruņģis.
Viņš arī atzīmē, ka vēl lielāks alus cenas pieaugums nav risinājums, gan ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, gan augošo alus importu. Tādēļ valsts atbalsts ir kritiski nozīmīgs gan darba vietu saglabāšanai, gan nozares "uzturēšanai pie dzīvības" šajā ziemā.
"Mēs, mazie alus darītāji, īpaši smagi izjūtam energoresursu sadārdzinājumu šai ziemai. Jau pagājušā ziemā Covid-19 ierobežojumi mazos alus darītājus skāra īpaši smagi, jo ievērojamu pārdošanu veidoja restorāni un bāri, kuros Covid-19 ierobežojumu dēļ līdz šā gada martam alus pārdošana samazinājās uz pusi. Restorāni un bāri tad saņēma valsts atbalstu, bet alus ražotāji nesaņēma," uzsver Ruņģis.
Pēc viņa teiktā, ja "Valmiermuižas alus" un citas vietējās alus darītavas nevarēs saņemt valsts atbalstu šoziem, līdzīgi kā citi energoietilpīgie ražotāji, alus darītavas zaudēs cenu konkurencē alus importam, taču jau šobrīd vairāk nekā 60% alus Latvijā tiek importēts.
"Būsim spiesti šajā ziemas sezonā samazināt brūvēšanas apmēru, kas novedīs gan pie darba vietu likvidēšanas, gan eksporta tirgus zaudēšanas," norāda Runģis, piebilstot, ka "Valmiermuižas alus" brūvē alu, kvasu un zelterus tikai Latvijā - Valmieras novadā, Valmiermuižā, dodot darbu vairāk nekā 100 cilvēkiem. Pērn nodokļos kompānija samaksāja 1,88 miljonus eiro. Pagājušajā gadā kompānijas produkcijas eksports pieauga par 20%, bet šogad plānots vēl 20% eksporta pieaugumu, paredzot, ka tas veidos apmēram 10% no kopējā apgrozījuma.
Ruņģis aicina atbildīgās ministrijas pārskatīt atbalsta saņēmēju nozares, lai pasargātu Latvijas alus ražošanas nozari no iznīcības.
