Biedrības “Papardes zieds” pētījumā noskaidrots, ka skolas bērnus pienācīgi nesagatavo dzīvei un svarīgi mācīt ne tikai par seksuālo un reproduktīvo veselību, bet arī par attiecību veidošanas un pilnveides principiem, dzimumu psiholoģiskajām atšķirībām un finanšu pratību, lai efektīvāk sagatavotu ģimenes dzīvei nākotnē. Tāpat pētījums atklāj, ka jaunieši nevēlas veidot ģimenes tās tradicionālajā izpratnē un uzņemties atbildību, dodot priekšroku ceļošanai, izglītībai vai karjeras veidošanai, tādējādi atliekot bērnu dzimšanu uz vēlāku laiku.
Preses konferencē, kas notika 21.septembrī, tika prezentēts pētījums, kurā apskatīti jautājumi par jauniešu izpratni par ģimenes jēdzienu, kur 30 padziļinātās intervijās piedalījās cilvēki vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS padziļinātajās intervijās noskaidroja, ka nākotnē vēl vairāk varētu sarukt laulību noslēgšanas gadījumi, izvēloties kopdzīvi, biežu partneru maiņu bez juridiskām saistībām. Tika novērota tendence, ka respondenti nevēlas uzņemties atbildību, kristīgās vērtības vairs netiek tā novērtētas un mazinās baznīcas ietekme.
Tāpat jaunieši uzskata, ka, sabiedrībai kļūstot arvien izglītotākai, tiek paredzēta aizspriedumu un stereotipu izzušana, kad līdz konkrētam vecumam bija jāaprecas un jādzimst bērniem.
SKDS pētniece Dace Grīnberga arī pauda, ka tika noskaidrots, ka respondenti uzskata, ka sociāli nelabvēlīgo ģimeņu īpatsvars visdrīzāk mazināsies, kas tiek saistīts ar vispārējo sabiedrības izglītotības un dzīves līmeņa pieaugumu.
Jautājot par to, kad paši jaunieši plāno veidot ģimeni, bieži tika norādīts, ka tā pašreiz nav prioritāte, jo vairāk laika vēlas veltīt izglītībai, ceļošanai, karjeras veidošanai un finansiālās stabilitātes nodrošināšanai. Tāpat respondenti arī pauda, ka jūtas un emocionālie aspekti netiek saistīti ar racionālu plānošanu, tāpē šādi lēmumi biežāk tiek pieņemti spontāni. “Pirms simts gadiem ģimenes modeļi un vecums, kad tās tika veidotas, bija daudz agrāks nekā pašreiz, kad par to jaunieši sāk domāt pēc 30 gadu vecuma. Proti, tad, kad viņi jūtas nostabilizējušies finansiāli un izveidojuši jau karjeru. To var saukt par atlikto pieaugšanu, kam par iemeslu var būt gan traumatiska pieredze, gan mobings un citi iemesli,” pauž klīniskā psiholoģe Kristiāna Kalniņa.
Jautājumos par reproduktīvo veselību jaunieši pauda, ka lielākoties izglītošana par seksuālo un reproduktīvo veselību skolās ir novēlota, izvēloties 15 un 16 gadu vecuma posmu, un optimālāk būtu to uzsākt jau no 11 vai 12 gadu vecuma, pirms gūta personīgā pieredze. Tāpat ļoti vēlama būtu arī individuāla pieeja, iepriekš izvērtējot paša jaunieša interesi un gatavību sadarboties ar vecākiem un pedagogiem, jo pašreiz ļoti virspusēji notiek izglītošana par seksuālās, reproduktīvās veselības un izsargāšanās jautājumiem, tāpēc vairāk jāskaidro gan par seksuāli transmisīvajām infekcijam, gan kontracepcijas veidiem un to ietekmi, nenodalot skolēnus klasē grupās pēc dzimuma, bet gan sniedzot zināšanas visiem kopā.