Naudu energokrīzes pārvarēšanai ES, visticamāk, nedos

To, ka šī ziema mums izmaksās dārgi un daudziem pat neiespējami dārgi, apzinās visi. Tajā pašā laikā cerējām, ka ES atbalstīs valstis un palīdzēs to iedzīvotājiem tikt galā ar rēķiniem. Šķiet, ka cerības uz Eiropas naudu ir zudušas – tas jaušams no Latvijas Eiroparlamentārieša Andra Amerika paustā FB ierakstā.

Andris Ameriks vēsta: „Pagājušā nedēļa Eiropas Parlamentā bija ļoti darbīga un tika pieņemti vairāki būtiski lēmumu, kas ilgtermiņā ietekmēs ikvienu Eiropas iedzīvotāju. Ņemot vērā lielo sabiedrības neapmierinātību ar augstajiem rēķiniem par komunālajiem maksājumiem un nedrošības sajūtu par tuvojošos ziemu, Parlaments enerģijas jautājumiem pievērsa un pievērsīs pastiprinātu uzmanību visus turpmākos mēnešus.

Viens no lēmumiem ko atbalstīja Parlaments noteica, ka līdz 2030.gadam (un tas patiesībā ir ļoti drīz) atjaunojamās enerģijas īpatsvars jāpalielina līdz 45%. Katrai tautsaimniecības nozarei tas jādara dažādos ceļos, bet mērķis ir ļoti ambiciozs.

Tāpat deputāti atbalstīja vēl vienu ne mazāk izaicinošu mērķi - līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 2007.gadu, mums būtu elektrības patēriņš jāsamazina vismaz par 40%. Tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā tērējam pašlaik, kā arī tas būs jādara visos līmeņos - individuālā, reģionālā, nacionāla un kontinentālā.

Ar zināmām cerībām Eiropas Parlamenta deputāti gaidīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Fon der Leienas runu, kas bija veltīta stāvoklim Eiropas Savienībā. Viņas vēstījumu var sadalīt trīs daļās.

Par Ukrainu, kuru Eiropa ir atbalstījusi, atbalsta un turpinās atbalstīt. Par enerģētisko krīzi un cīņu ar to, kā arī par to, ka Eiropai būtiski jāpārorientē ražošana atpakaļ mājās - Eiropā. Taču Fon der Leienas runā es nedzirdēju atbildi - kā tieši tagad iedzīvotājiem samaksāt rēķinus, jo viss vairāk tika runāts nākotnes formā. Tāpat tapa skaidrs, ka lielāko atbalsta nastu iznesīs valstu valdības un šeit atšķirības starp valstīm jau redzam tagad.”