Par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelta Indra Kārkliņa

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valdība otrdien apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieci, Informātikas pārvaldes direktori Indru Kārkliņu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju līdz Ievas Jaunzemes atstādināšanas termiņa beigām.

Kārkliņa par pienākumu izpildītāju apstiprināta, jo ar finanšu ministra Jāņa Reira (JV) 15.septembra lēmumu Jaunzeme ir atstādināta no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.

Kārkliņa pienākumus sāk pildīt otrdien, 20.septembrī.

Jau rakstījām, ka finanšu ministrs ierosinājis disciplinārlietu un atstādināji no amata VID ģenerāldirektori Jaunzemi.

Rīkojums ir izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz nesenajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēšanām VID Nodokļu un muitas policijā, kā arī VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku darbinieku aizturēšanām.

Papildus finanšu ministrs ir uzdevis lemt par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā nesenās KNAB aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.

"Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis un turpināt mierīgi strādāt tālāk," uzsver Reirs.

Reirs uzskata, ka šādi noziegumi ir varējuši notikt, tikai tāpēc, ka pastāv lieli trūkumi iekšējās kontroles mehānismos un uzraudzībā. Reira ieskatā, ir nepieciešama detalizēta izmeklēšana par to, kā kaut kas tāds iestādē ir iespējams, tāpēc viņš pieņēmis lēmumu no ceturtdienas atstādināt VID ģenerāldirektori no amata pienākumu pildīšanas.

Tāpat Reirs norāda, ka VID ģenerāldirektore jau divas reizes ierēdņa novērtēšanā esot saņēmusi zemu novērtējumu.

Latvijā

Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Latvijai apsvērumu sniegšanai kopumā nosūtīja 19 lietas, kas ir par divām lietām vairāk nekā 2022.gadā, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2023.gadā, kas pieejams Tiesību aktu portālā.