Kapitālsabiedrību vadītājiem no valsts budžeta maksātās lielās algas nemazinās
Valsts kapitālsabiedrību vadītājiem, daudziem šo uzņēmumu valdes un padomes locekļiem ir vienas no lielākajām algām Latvijā. Tā var sasniegt gandrīz miljonu eiro gadā. Neraugoties uz pieaugošajiem valsts budžeta izdevumiem, tostarp enerģētikas krīzes izdevumu sabalansēšanai, arī šobrīd netiek domāts par šo atalgojuma mainīgas daļas samazināšanu, vēsta ReTV.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu ienākumu deklarācijas datiem, pērn lielāko atalgojumu starp visu valsts kapitālsabiedrību valdēs strādājošajiem saņēma lidsabiedrības “airBaltic” vadītājs Martins Gauss, nopelnot 829 000 eiro gadā. Gadu gaitā viņam alga ir tikai augusi. Virs 250 000 eiro gadā nopelnīja arī uzņēmuma valdes locekļi Vitolds Jakovļevs un Pauls Cālītis.
Lielo algu topa augšgalā ir arī telekomunikāciju uzņēmuma “TET” vadītājs Uldis Tatarčuks ar vairāk kā 259 000 eiro pērn un iepriekšējais “Latvenergo” vadītājs Guntars Baļčūns ar gandrīz 200 000 eiro gadā, kā arī citi šo uzņēmumu valdes locekļi.
Uzņēmumos, kuros valsts ir 100% daļu turētāja atlīdzību nosaka gan Ministru kabineta noteikumi, gan Pārresoru koordinācijas centra izstrādātās vadlīnijas, vadoties arī no kapitālsabiedrības lieluma un apgrozījuma. “Faktiski tā atlīdzības sistēma ir atbilstoša. To var kaut kādā mērā pamainīt, teiksim, mainīt mainīgo daļu. Bet tam jābūt pamatotam ar to specifiko nozari,” saka Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.
Pārresoru koordinācijas centrs arī neuzskata, ka ir kas jāmaina algu sistēmā kapitālsabiedrību vadībai, neraugoties uz šobrīd grūto ekonomisko situāciju valstī. ”Ņemot vērā ekonomisko situāciju, visticamāk, ka arī vidējais atalgojums nepieaugs tik strauji, cik tas pieaudzis iepriekšējos gados. Šos koeficientus pārskatīt tam vajadzīgs pamatojums.”
Apkopojot atbildes no vairākām atbildīgām institūcijām, ReTV secinājis, ka lielās algas paliks tādā pašā apmērā, nav izslēdzams, ka tās turpinās augt, tērējot šajās algās miljonus no valsts budžeta.