Šoziem mežā izdzīvos vien stiprākie zvēri
Milzīgais sniega daudzums Latvijas mežos un laukos var izrādīties veicinošs faktors meža zvēru populācijas uzlabošanā – vājākie dzīvnieki kritīs, stiprākie ziemu pārdzīvos. Kopējā aina būs redzama, tuvojoties pavasarim.
Visgrūtāk šobrīd klājas stirnām, taču arī pārējiem meža iemītniekiem nav viegli pārvietoties barības meklējumos. Pēc viegla atkušņa sals sniegam atkal uzaudzē sērsnas kārtu, kurai stirnu kājas krīt cauri. Bēgot no vajātājiem vai arī meklējot barību, dzīvnieki ielūst asajā sniegā, savainojas.
Medību kolektīva Silairši vadītājs Ādams Grīnbergs noraizējies saka: "Domāju – maz kas izdzīvos." Iespējas palīdzēt zvēriem ar barību tagad ir ierobežotas, jo mežā iekļūt ir gandrīz neiespējami. "Visa tehnika ir mobilizēta ceļu tīrīšanai, lai cilvēki tiktu uz veikalu pēc maizes." Protams, šādos apstākļos meža ceļiem ir pakārtota nozīme. Pagājušās nedēļas otrdienas vakarā Ā. Grīnbergs ar savu mazo apvidus auto tomēr izlauzās līdz medību platībām Popes un Elkšķenes apgaitā. No barotavā nogādātajiem sešiem siena ruļļiem nekas pāri nav palicis. "Bet visu mežu jau tu pabarot nevari. Un meža zvērs jau ir meža zvērs. Tu viņu par mājas lopu pataisīt nevari!"
Apledojušā sniega dēļ Valsts meža dienests (VMD) visā valstī ir noliedzis dzinējmedības, taču daudzi mednieki atturas arī no medībām uz gaidi. Ā. Grībergs skaidro – tas būtu kaut kā neētiski sagaidīt tos ziemas nomocītos zvēriņus pie barotavas.
Jau pērnziem meža iemītnieku skaits stipri vien samazinājās, un visticamākais, līdzīgu secinājumu nāksies izdarīt arī šopavasar. VMD medību daļas priekšnieka vietnieks Valters Lūsis prognozē, ka grūtākie mēneši zvēriem būs februāra beigas, marts. Kritīs stirnas, staltbriežiem jaunie teļi, kritīs arī sivēni. Kaut gan kopumā tieši cūkas šobrīd varētu justies salīdzinoši komfortablāk.
Protams, dabas likumi ir nežēlīgi, taču V. Lūsis spriež, ka situācija nav jādramatizē: "Populācijas kļūs spēcīgākas un attīrīsies." Iepriekšējos gados Latvijas mežos bija savairojies tik daudz vārguļu, ka mednieki viņus vairs nejaudāja izšaut, bet plēsēji apēst. Pērn viņu rindas tika krietni vien paretinātas, piemēram, stirnu skaits nokritās no 240 000 līdz 186 000, kas vienalga ir gana iespaidīgs skaitlis. Laika apstākļi liek domāt, ka statistikas rādītāji turpinās sarukt.
Plēsējiem pārdzīvot ziemu ir vieglāk, medījums pieejams, taču arī viņiem pārvietoties kļuvis grūtāk, nekā ierasts, īpaši vilkiem. Lapsām īstas dzīres sāksies pavasarī, kad izlīdīs zem biezās sniega segas savairojušies un uzbarojošies grauzēji. Toties pašlaik viņas tiek pie vārgākajām stirnām, ar kurām lapsu ēdienkarte tradicionāli nav pārsātināta. Labi jūtas lūši.
Protams, ja pēc šīm divām ziemām arī nākamās būs tikpat skarbas, tad gan satraukumam būs pamats. VMD medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš paziņojis, ka, turpinoties šādām ziemām, pārnadži var pazust no Latvijas mežiem, – iepriekšējos gadsimtos jau esot bijuši periodi, kad stirnas, brieži un mežacūkas no Latvijas mežiem pazuduši kā sugas, un tas varot atkārtoties.