Noteiks stingrākus nosacījumus uzturēšanās atļauju izsniegšanai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas virzītos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz stingrākus nosacījumus termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Grozījumi reizē paredz arī vairākus izņēmuma gadījumus, kuros Krievijas pilsonim būs tiesības pieprasīt atļauju Likumā plānots ierakstīt, ka atļauju var pieprasīt ārzemnieks, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāki, kuri sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu, kā arī ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis.

Atļauju Krievijas pilsonis varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar nodarbinātību vai ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā.

Tāpat grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem būs tiesības atļauju pieprasīt uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam piešķirts alternatīvais statuss, kā arī uz laiku, uz kādu ārzemniekam piešķirta pagaidu aizsardzība.

Tāpat atļauju varēs pieprasīt uz laiku, uz kādu pār ārzemnieku nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja būs nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniegs uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

Atļauju Krievijas pilsoņi varēs pieprasīt uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad notārs noformējis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Tāpat kaimiņvalsts pilsoņi atļauju varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā.

Krievijas pilsoņiem būs tiesības pieprasīt atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks iepriekš izceļojis no Latvijas uz citu valsti un zaudējis Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā un ja uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas.

Atļauju Krievijas pilsoņiem būs tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam ir derīga citā ES dalībvalstī izsniegta ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja.

Krievijas pilsoņiem būs tiesības pieprasīt atļauju uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja ārzemnieks pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu.

Tāpat atļauju Krievijas pilsonim būs tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja ārzemniekam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas TUA pieprasīšanas bijis nodarbināts Latvijā un par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi.

Savukārt Baltkrievijas pilsoņiem būs tiesības pieprasīt TUA reizi gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei.

Baltkrievijas pilsoņi arī varēs pieprasīt minēto atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants.

Tāpat Baltkrievijas pilsoņiem būs tiesības atļauju pieprasīt uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijai.

Attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību komercreģistrā reģistrētu amatpersonu šo nosacījumu piemēros, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir ne mazāks par 2800 eiro.

Baltkrievijas pilsoņiem būs tiesības pieprasīt atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona. Atļauju arī būs tiesības pieprasīt uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja ES zilā karte tiks pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, to attiecīgi izsniegs uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu.

Baltkrievijas pilsoņi atļauju varēs pieprasīt arī uz laiku līdz trim gadiem, ja ārzemnieks pieprasa TUA kā uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā.

Atļauju būs tiesības pieprasīt uz laiku līdz vienam gadam, ja Baltkrievijas pilsonis pieprasa TUA kā uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks stažieris.

Atļauju arī būs tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, ja Baltkrievijas pilsonis ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz desmit miljonus eiro un tam nav nodokļu maksājumu parādu.

Atļauju būs tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir Latvijā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis. Baltkrievijas pilsonim arī būs tiesības pieprasīt atļauju uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.

Baltkrievijas pilsoņi arī drīkstēs pieprasīt atļauju uz Latvijā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku, kā arī uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku.

Minētās kaimiņvalsts pilsoņiem būs tiesības pieprasīt atļauju uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, kā uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss.

Tāpat Baltkrievijas pilsoņi varēs pretendēt uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, kā arī uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniegs uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

Atļauju varēs pieprasīt uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Baltkrieviem būs tiesības pieprasīt atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, izceļojot uz citu valsti, zaudējis ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas.

Tāpat atļauju varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja Baltkrievijas pilsonim ir derīga citā ES dalībvalstī izsniegta ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt TUA saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu.

Baltkrievijas pilsoņi arī varēs pieprasīt atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš Latvijā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam, un pēc atļaujas izsniegšanas tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Baltkrievijas pilsoņi arī varēs pieprasīt atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja ārzemniekam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, bet viņš nav apguvis valsts valodu.

Baltkrievijas pilsoņi arī varēs pieprasīt atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja ārzemniekam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas atļaujas pieprasīšanas bijis nodarbināts Latvijā un par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un, pieprasot atkārtotu atļauju, ārzemnieks turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību.

Vairākos gadījumos TUA uz Krievijas pilsonim vai Baltkrievijas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī viņu laulātajam, kaimiņvalsts pilsoņa vai viņa laulātā nepilngadīgajiem bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

Tāpat iecerēts, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kļūstot par citas valsts pilsoni, lai turpinātu uzturēties Latvijā, būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Šo nosacījumu plānots piemērot, sākot no 2023.gada 1.septembra.

Apliecinājumu neiesniedzot, pastāvīgās uzturēšanās atļauju plānots anulēt un ārzemniekam izsniegt TUA uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

Tāpat plānots, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniegs personai, kurai ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 500 eiro, kura ir bijusi krimināli sodīta vai saņēmusi negatīvu atzinumu no kompetentajām iestādēm.

Likuma grozījumi plānoti, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā, kā arī ES piemērotajām individuālajām un ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Saeima jau iepriekš tika lēmusi uz laiku apturēt pirmreizējo TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.