Par spīti ārkārtas stāvoklim un faktam, ka seku likvidēšanā iesaistīti visi iespējamie spēki, sniega dēļ Latvijā dažviet bez elektrības cilvēki dirn jau 12 dienu. Pašvaldību vadītāji optimistiski cer, ka situācija varētu uzlaboties pāris dienu laikā, tomēr Latvenergo atzīst, ka dažviet elektrības padevi atjaunos tikai mēneša beigās.
Viskritiskākā situācija šobrīd ir Latgalē, kur slapjā sniega dēļ sākuši lūzt ne tikai lapu, bet arī skuju koki. Darbos iesaistīti apmēram 10 000 cilvēku, izmanto gan armijas tehniku, gan privāto firmu pakalpojumus un helikopteru, informē Latvenergo komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis. Viņš uzsver, ka speciālisti dara, cik spēj, tomēr vienu trasi atkārtoti nākas tīrīt vairākas reizes, tāpēc uzlabojumi ir neprognozējami. Sabiedriskie nemieri draud Rēzeknes novadā, kur dažviet cilvēki bez elektrības dzīvo jau 12 dienu. "Vistrakāk ir ar 0,4 kilovoltu līnijām, bez elektrības ir apmēram 1400 mājsaimniecību. Notiek arī plānveida atslēgšana, piemēram, Dricānos un Bērzgalē, tādēļ pielāgojam skolu darba laikus," stāsta Rēzeknes pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs.
Pastiprinātu interesi par ģeneratoriem saņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), tomēr pozitīvu atbildi izdzird retais. Aizvadītajās brīvdienās izsniegti pieci ģeneratori, viens, piemēram, nogādāts Koknesē, kur bez elektrības bija palikusi saimniecība ar 60 aitām.
"Viensētām ģeneratorus neizsniedzam, tikai lielākos gadījumos, piemēram, ja draud aizsalt pašvaldības apkures sistēma," saka VUGD pārstāve Inga Vetere.
Kaut arī dažas pašvaldības atzīst, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana devusi būtisku labumu, vairākumā gadījumu saspringtākie brīži ir aiz muguras. "Sniegu tīrām paši, elektrība vēl vietām noraustās, taču situācija ir stabila," saka Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Optimistisks ir arī Ilūkstes novada pašvaldības vadītājs Stefans Rāzna: "Situācija normalizējās jau pirms krīzes izsludināšanas."
Tomēr Latvenergo Latgales reģionālās nodaļas vadītājs Arnis Zalāns intervijā Igaunijas laikrakstam Postimees norāda, ka ledus lietus ir daudz postošāks par sniega vētru un tāpēc atsevišķās lauku saimniecībās Latgalē elektrības piegādi izdosies atjaunot tikai janvāra beigās. Tik vērienīga dabas stihija Latgalē pēdējo reizi novērota pirms 33 gadiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajās dienās lems par zaudējumu kompensēšanu, kas pašvaldībām radušies sniega ietekmē. Ministrijas pārstāve Kristīne Barševska stāsta, ka kritēriji, kuram dot un kuram atteikt, vēl nav skaidri. Tos varētu izstrādāt līdz nedēļas beigām. "Pašvaldības prasa kompensēt arī, piemēram, jumtu tīrīšanu, kas jāveic pašiem," saka K. Barševska.
Uz kompensāciju cer Preiļu pašvaldība, kur iegruvis ģimnāzijas jumts un cietušas arī citas mācību iestādes. Savukārt Rēzeknes dome vēlas atgūt naudu, kas tērēta degvielas iegādei, lai darbinātu ģeneratorus. Elektrības raustīšanās dēļ bojāti arī dziļumsūkņi un apkures sistēmas cirkulācijas sūkņi.
Dobeles novada domes izpilddirektors Agris Vilks uzsver, ka šosezon sniegu pašvaldība spējusi tīrīt tikai uz 2009. gada budžeta pārpalikumu rēķina. Ņemot vērā PVN palielinājumu un degvielas sadārdzinājumu, līdzīgas ziemas gadījumā gada beigās Dobelē ceļus netīrīs. "Ja pašvaldībām sniegs palīdzību, tad visām jāpalīdz vienādi, nevis tām, kuras vairāk vaimanā vai atrodas tuvāk Rīgai," uzskata A. Vilks.