Eiropas Komisija Latvijai pārmet nespēju tikt galā ar resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un dzīvotņu stāvokļa uzlabošanu, informē Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) Vides politikas ziņojumā atkārtoti vērsta uzmanība uz Latvijas problēmām bioloģiskajā daudzveidībā, aprites ekonomikā, resursu produktivitātē un ūdeņu kvalitātē.
EK norāda, ka Latvija nav izmantojusi Eiropas Savienības (ES) finansējuma sniegtās iespējas vides problēmu risināšanai.
"Vides organizācijas Latvijā, tai skaitā Latvijas Dabas fonds, regulāri gan sarunās ar politiķiem, ierēdņiem un sabiedrību norādījuši tieši uz tiem pašiem jautājumiem kā Eiropas Komisija - resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas trūkumu un slikto dzīvotņu stāvokli Latvijā. Šis bija arī viens no centrālajiem jautājumiem vides organizāciju sarunās ar partijām un priekšvēlēšanu debatēs par vides politiku. Resursu ilgtspējīga apsaimniekošana šī brīža situācijā noteikti nebūtu tas uzdevums, kuru varētu atlikt uz nākotni, bet gan tas, kas var palīdzēt mums veiksmīgi pārvarēt esošās un gaidāmās krīzes," uzsver Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
EK ziņojums vērš uzmanību uz to, ka Latvija sastopas ar lieliem izaicinājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Saskaņā ar pēdējo Biotopu direktīvas izpildes ziņojumu Latvija ieņem 24. vietu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū attiecībā uz biotopu aizsardzības stāvokli.
EK atgādina, ka 90% no Latvijas zālājiem un mežiem ir novērtēti kā ļoti sliktā vai sliktā stāvoklī esoši un uzsver, ka mežsaimniecībā un lauksaimniecībā jāattīsta ilgtspējīga saimniekošana un jānosaka konkrēti mērķi dzīvotņu stāvokļa uzlabošanai.
Tāpat EK uzsver, ka iepriekš viens no galvenajiem Latvijas izaicinājumiem ir bijusi atkritumu apsaimniekošana, kurā ir panākts labs progress, lai gan joprojām Latvija nespēj pilnībā sasniegt izvirzītos mērķa rādītājus pārstrādāto atkritumu jomā.
Kā otru izaicinājumu EK min resursu produktivitāti, kurā nav bijis nekāda progresa. Pārstrādātu vai atkārtotu resursu izmantošana veido tikai 4,2% no visiem patērētajiem resursiem, kas ir trešā daļa no ES vidējā rādītāja un pat vēl zemāk nekā iepriekšējā pārskata periodā.
EK arī uzsver, ka attiecībā uz sadzīves notekūdeņu attīrīšanas direktīvu joprojām turpinās pārkāpuma procedūra un ka Latvija ir viena no ES valstīm, kura saskaras ar vislielākajām virszemes ūdeņu problēmām - tikai 21,1% virszemes ūdeņu ir labs ekoloģiskais stāvoklis un 10,6% labs ķīmiskais stāvoklis.
Pozitīvi ir novērtēts, ka Latvija atrodas 6. vietā ES pēc bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara, kā arī gaisa piesārņojuma samazināšanās.
EK izceļ, ka Latvija nav izmantojusi ES finansējuma sniegtās iespējas vides politikas mērķu sasniegšanai. Atveseļošanās un noturības plānā Latvija nav iekļāvusi nevienu pasākumu, kurš būtu tieši fokusēts uz vides mērķu sasniegšanu.
Paredzamais zemais finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā no Kohēzijas politikas programmas 2021-2027 neatbilst Latvijas lielajiem bioloģiskās daudzveidības izaicinājumiem. Sarunās ar politiskajām partijām un ierēdņiem, kā arī aicinājumā politiskajām partijām pirms 14. Saeimas vēlēšanām Latvijas vides organizācijas ir aicinājušas aktīvāk un mērķtiecīgāk izmantot ES finansējumu vides mērķu sasniegšanai.