Valsts pedofila upurim atsaka kompensāciju

Par to, ka valsts smagu kriminālnoziegumu upuriem apņēmusies izmaksāt kompensācijas, pedofila nagos iekritušas meitenītes tuvinieki uzzinājuši tikai pēc atvēlētā pieteikšanās termiņa beigām. Juridiskās palīdzības administrācija saka – paši vainīgi, ka nezina likumus.

Taču nav skaidrs, kāpēc neviena no šai lietā iesaistītajām institūcijām – policija, prokuratūra, bāriņtiesa, juridiskās palīdzības administrācija – nevarēja laikus pateikt: mammīt, aizbrauciet uz Rīgu, jums pienākas naudiņa. Konkrētajā gadījumā runa ir par 70% no trim minimālajām mēnešalgām jeb 420 latiem, kas ģimenei lieti noderētu. Tā dzīvo gana pieticīgi.

Kurzemes apgabaltiesa krimināllietu sāks skatīt janvāra otrajā pusē. Apsūdzētais ir kāds 50 gadu vecs vīrietis. Vienam upurim – kaimiņos tajā pašā daudzdzīvokļu mājā dzīvojošajai meitenītei – nozieguma izdarīšanas brīdī bija deviņi gadi. Otram upurim – viņa paša dēlam – 12.

Pedofilu nodeva lelle

Notikumi risinājās 2008. gada vasarā. Tuvinieki domājuši, ka meitēns ar puiku iedraudzējies, un nekā jau slikta no tādas ciemos iešanas nav. Tikai, kad pa pastu meitēnam atsūtīta pārlieku dārga un skaista lelle, kaut kas sācis likties aizdomīgi. Meitene vecmāmiņai pateikusi, ka vairs nevēlas ciemoties pie kaimiņiem, un drīz vien viņa arī atklāja iemeslu. Izstāstīja mammai, ka "viņai tur liekot uz plikām bābām datorā skatīties". Tobrīd uz pedofila pēdām jau bija izgājis Interpols. No krimināllietas materiāliem noprotams, ka noziedznieks bērniem ne tikai licis skatīties pornogrāfiju. Vispirms šādi modinājis viņos seksuālos instinktus, tad licis izģērbties – glāstīt vienam otru, skūpstīt, ieņemt dažādas seksa pozas. Arī viņš pats aiztika meiteni, turklāt to visu filmēja. Vēlāk arī lika bērniem skatīties safilmēto. Visticamākais, tieši pateicoties šim videoierakstam un fotogrāfijām, tiesībsargājošajām iestādēm izdevās izskaitļot noziedznieku. Meitenes vecmāmiņa stāsta, ka pornogrāfija ar viņas mazmeitiņu uzieta Lielbritānijā.

Informē par vēlu

Pirmstiesas izmeklēšana ilga vairāk nekā gadu. Liecības, ekspertīzes, pierādījumi... ģimenei mokošs process. 2010. gada 29. novembrī Kurzemes apgabaltiesa informē cietušās meitenes pārstāvjus, ka viņiem ir tiesības uz valsts kompensāciju. Taču saskaņā ar likumu Par valsts kompensāciju cietušajiem kompensācijai jāpiesakās gada laikā no brīža, kad cietušais par tādu ir juridiski atzīts. Šajā gadījumā pēdējā pieteikšanās diena bija 2. jūlijs. Tātad viss sen jau nokavēts. "Kāpēc mums uzreiz par to neviens nepateica? Kāpēc policists nevarēja pateikt, ka varam dabūt naudu?" sašutusi ir cietušās meitenes vecmāmiņa.

Lietu uzraugošais prokurors Arnis Lecis atzīst, ka situācija patiešām ir nepieņemama, taču formāli neviens neko nav pārkāpis: "Policija acīmredzot nav izskaidrojusi. Cietušās tuvinieki palaiduši iespēju garām, kaut gan bukleti par kompensāciju saņemšanas iespējām mētājas visās malās. Savukārt Juridiskās palīdzības administrācija pati cietušos nemeklē. Tas ir tāds vāveres riņķis, kurā neviens ne par ko neatbild. Agrāk, ja cilvēks tika atzīts par cietušo, institūcijas par viņu uzņēmās rūpes. Tagad par sevi jāpastāv katram pašam." Policija pārmetumus par cietušās meitenes tuvinieku neinformēšanu noraida. Valsts policijas preses pārstāve Ieva Rekšņa informē, ka oktobrī atbildīgā darbiniece personīgi palīdzējusi gatavot kompensācijas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus. Jā, likumā noteiktais gada termiņš tobrīd jau bija nokavēts, taču tas notika objektīvu iemeslu dēļ, proti, pedofilijas noziegumu atklāšana un pierādīšana esot ļoti sarežģīts process – izmeklēšana ieilga. Savukārt kompensācijas pieprasīšanai tikai ar cietušās statusu vien nepietiekot. Nepieciešami arī pierādījumi, un to sākotnēji trūcis. Juridiskās palīdzības administrācijai tas viss esot izskaidrots.

Ciniski un nekompetenti

Pat ja tā tiešām noticis un policija godprātīgi izpildījusi savu likumā nerakstīto pienākumu un centusies palīdzēt cietušajai ģimenei, rezultāts ir nekam nederīgs – tas ir nu jau trīskāršs "nē" no Juridiskās palīdzības administrācijas. Tās vadītāja Irina Ļitvinova skaidro, ka pieteikšanās termiņš ir pārkāpts: "Nezināšana nav attaisnojošs iemesls. Latvijas Republikā likumi ir visiem brīvi pieejami." Viņa spriež, ka principā cietušie ir jāinformē par viņu tiesībām uz naudisku kompensāciju, "bet tiešais pienākums tas nav. Tas ir darbinieku attieksmes un kompetences jautājums". No šāda skaidrojuma izriet, ka pedofila izmantotā meitene un viņas tuvinieki kļuvuši par ciniskas attieksmes un nekompetences upuriem un vainīgais pie tā ir valsts institūcija. Tikai nav īsti skaidrs – kura.

Vienīgais mierinājums cietušajai ģimenei, ka cerības uz finansiālo atspaidu par briesmīgajiem pārdzīvojumiem tomēr nav pilnībā zudušas. Prokurors Arnis Lecis skaidro: "Kompensācija ir jāpiesaka tiesā, un domāju, ka iznākumam jābūt pozitīvam.