Pusgadu Rīgas līcī iestrēdzis kuģis ar 55 tūkstošiem tonnu kālija hlorīda

Jau kopš marta sākuma Rīgas līcī, Rīgas brīvostas enkurvietā, reidā stāv kuģis, uz kura atrodas 55 tūkstoši tonnu kālija hlorīda, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Minētā minerālmēslu krava pieder firmai, uz kuru attiecas Eiropas Savienības sankcijas, kas tika pieņemtas Krievijai atkārtoti iebrūkot Ukrainā. Atšķirībā no citiem minerālmēslu uzkrājumiem, uz kuriem attiecās sankciju režīms un ko sāka izvest pēc Valsts vides dienesta lēmuma, šajā gadījumā dienests neplāno rīkoties līdzīgi.

Vasaras sākumā kuģa komanda lūdza palīdzību, jo tam bija aptrūkusies degviela, dzeramais ūdens, uzkrājušies atkritumi. Kravas kuģis netiek ne projām, nedz arī atpakaļ ostā - uz tā esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Dmitrijam Mazepinam. Un nu jau vairāku mēnešu garumā sācies riņķa dancis starp dažādam iestādēm, kā šo situāciju atrisināt.

Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca jau daļēji uzkrauts kuģis “Asian Majesty”. Te “Riga fertilizer terminal” to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu un jau kopš 5. marta kuģis ar gandrīz piecdesmit piecu tūkstošu tonnu lielu minerālmēslu kravu (54 931 t) atrodas Rīgas līcī, ostas enkurvietā.

Dažas dienas vēlāk, 9. martā Eiropas Savienība piemēroja sankcijas Kremlim pietuvinātajam Dmitrijam Mazepinam, kura kontrolē atrodas gan minētais terminālis, gan arī Maurīcijā reģistrētā firma “United Fertilizers Comapany Limited”, kurai pieder kuģa krava. Tās deklarētā vērtība ir ap 17 miljoniem ASV dolāru. Atļauju ar preci atstāt ostu, kuģis lūdza divus mēnešu vēlāk.

Muita izbraukt aizliedza. “Šī prece kā tāda - viņa nav sankcionēta prece. Bet te ir stāsts par to, ka šis īpašnieks ir sankcionētā persona. Un muitas dienests, pildot savas kompetences uzdevumus, nepieļauj šīs kravas izvešanu, pamatojoties tieši uz to, ka prece pieder sankcionētai personai,” skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Kuģa īpašnieks ir Singapūrā reģistrēta kompānija, un uz pašu kuģi un tā komandu sankcijas neattiecas. Tas varētu pamest Latvijas teritoriju, ja vien uz tā nebūtu konkrētās kravas, kas uzskatāma par iesaldētu ekonomisko resursu. Tā gan bija pietiekams bieds apkalpojošiem uzņēmumiem, kā rezultātā kuģim beidzās degviela, izsīka pārtika un ūdens, uzkrājās atkritumi.

“Valsts vides dienesta kompetencē ir pārbaudīt kuģu degvielu, jo Baltijas jūrā, ir ļoti stingras prasības kuģu degvielas kvalitātei attiecībā uz sēra saturu, un kuģis pie mums vērsās, lai saskaņotu izņēmuma gadījumu, un lietotu degvielu ar lielāku sēra saturu, un tā šis gadījums nonāca Valsts vides dienesta uzmanības lokā,” saka Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Kuģim šāda atļauja tika dota. Tiesa, Valsts vides dienests gan uzsver, ka mazuta dedzināšana kopumā ir kaitīga videi, tādēļ kuģim pēc iespējas ātrāk vajadzētu atstāt līci.

Līdz vasaras vidum kuģa apgādes jautājumi gan tika atrisināti. Taču, ko iesākt ar minerālmēslu kravu - nē. Atšķirībā no citiem gadījumiem, šoreiz nav bijis tā, ka kravu kaut kur citur gaidītu pircējs, kuram nav saistību ar sankcijām. Arī kravu realizējot, iegūtie līdzekļi jebkurā gadījumā jāiesaldē, lai ievērotu sankciju mērķi.

“Un atšķirībā no citiem gadījumiem, šeit nav situācija, ka šī krava tiktu nogādāta kādam pircējam un tad summa, ko saņemtu par šo kravu, tiktu ieskaitīta kontā, kas ir iesaldēts, citiem vārdiem sakot - sankcionētā persona nesaņem nekādus ekonomiskus labumus. Šajā gadījumā, spriežot pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šī krava vienkārši nonāktu citā sankcionētai personai piederošā teritorijā vai citur viņas rīcībā. Citiem vārdiem sakot, ir ļoti uzmanīgi jāpārliecinās, vai ir pamats atbrīvot šos ekonomiskos resursus, vai ir iespējams atrast pamatojumu Eiropas Savienības tiesību aktos, kas pieļauj izņēmumus. Izņēmums ir šauri - vides drošība, cilvēku drošība, jautājums, vai kāds no tiem attiecās uz šo gadījumu,” skaidro Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Kristīne Līce.

Kad pēc sankciju piemērošanas tika domāts, ko iesākt ar bīstamo amonjaku Ventspilī vai minerālmēsliem (tostarp amonija nitrātu) Rīgas ostā, iespēju no tām atbrīvoties, nepārkāpjot sankciju režīmu, deva Valsts vides dienesta izdots rīkojums par potenciālo bīstamību videi. Tomēr tagad dienests neko tādu neplānojot.

“Protams, kuģa atrašanās reidā šeit pat netālu no krasta, pasliktina vides stāvokli, kad tiek kurināta šī degviela, kopumā kuģa kuģim rodas atkritumu notekūdeņi, kurus varbūt salīdzinoši grūti izkontrolēt, bet tāda vides bīstamība kā bīstama krava uz kuģa nav. Līdz ar to tāda satraukuma droši vien sabiedrībai nevajadzētu būt pamatam, un arī Valsts vides dienests līdz ar to neiesaistās,” dienesta pozīciju skaidro tā vadītāja Baklāne Ansberga.

Pie risinājuma, ko iesākt ar kuģi un tā kravu, jau vairākus mēnešus strādā vismaz piecas iestādes - Ārlietu ministrija, Valsts vides dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, VID un Rīgas Brīvostas pārvalde.

Taču konkrētu scenāriju aizvien nav, un nav arī prognožu, kad līdz tādam varētu nonākt. Muita piedāvājusi kravu nokraut kādā no noliktavām Eiropas Savienībā. “Riga Fertilizer terminal” kravu nevarētu pieņemt atpakaļ tehniski, jo tā iekārtas paredzētas tikai kuģu uzkraušanai, bet ne nokraušanai krastā.

“Tur tehniskā problēma ir, ka terminālis ir izbūvēts, lai strādātu krasts - kuģis, tātad viņam nav īsti iespēja, izmantojot esošās tehnoloģijas, šo kravu iekraut atpakaļ kravas noliktavā krastā. Tātad varbūt jāmeklē kāds cits risinājums. Acīmredzot, caur citām piestātnēm, izmantojot dzelzceļu, vai arī jāizmanto citas noliktavas. Tur atkal ir jautājums par to, vai viens, vai otrs vai trešais konkrētais komersants ir gatavs to darīt, kurš par to maksā, kurš to apmaksā. Tas būtu Rīgas izpratnē, skatoties bez Rīgas, noteikti ir arī Ventspils osta,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Gadījums ar “Asian Majesty” ir viens no sarežģītākajiem, kas šobrīd Latvijā risināms sankciju kontekstā. Ne kuģis, ne krava nepieder Latvijā reģistrētām firmām. Tām šeit nav bankas kontu. Un tās nav vērstas uz sadarbību, atzīst vairāku iestāžu pārstāvji. Kuģa dīkstāve jau varētu būt izmaksājusi vairākus miljonus dolāru. Valsts ieņēmumu dienestā ar sūdzību, aicinot rast risinājumu, vērsies kuģa īpašnieks.

“Papildu sarežģītību rada tas, ka ir ļoti sarežģīta saziņa ar kuģa īpašniekiem un kravas īpašniekiem, tās nav Latvijas jurisdikcijā esošās juridiskas personas. Un līdz šim nav īsti bijusi tāda konstruktīva reakcija uz, piemēram, muitas kolēģu informāciju, ka šo kravu var izkraut jebkurā Eiropas Savienības ostā, kur tas ir tehniski iespējams. Šī krava tad būtu iesaldēta un kuģis varētu doties projām. Tā ka ir virkne sarežģītu komponentu, kas šo procedūru padara diezgan komplicētu,” atzīst Kristīne Līce.

“Protams, ka Muitas dienesta kompetence ir diezgan skaidra - mēs redzam preci, kas ir sankcionētai personai, un nevaram izlaist, tas ir fakts. Un tālāk jau šie risinājumi, kā jau es teicu, tas, ko mēs no savas puses esam piedāvājuši - novietojam muitas noliktavā, liekam brīvajā zonā, izlaižami brīvam apgrozījumam un iesaldējam līdzekļus pretim,” saka Zukuls.

Tomēr vēl bez šīs kravas, daudz minerālmēslu aizvien vēl atrodas arī Rīgas un Ventspils ostu teritorijās, kas pieder Latvijā reģistrētiem, sankcionētiem uzņēmumiem. Tā Ventspils ostā aizvien atrodas vairāk nekā 52 tūkstoši tonnu kālija hlorīda ( “Kālija parks”) un ap trim tūkstošiem tonnu sašķidrinātā amonjaka pārpalikumu (“Ventamonjaks”), ko plānots izvest ar autocisternām. Savukārt Rīgas ostā ir aptuveni 120 tūkstoši tonnu dažādu minerālmēslu (7 439 tonnu “Systems Recycling”, savukārt “Riga fertilizer terminal” - 113 000 tonnu, t.sk.18,5 tūkstoši tonnu amonija nitrāta).

Lai arī šis process ir izkustējies, pietiekami raits arī tas nav bijis, stāsta Baklāne-Ansberga: “Nereti likās, ka uzņēmumi vilcinās vai nepietiekoši ātri veic šo te ļoti sarežģīto darījumu organizēšanu. Tāpēc arī augusta mēnesī tika izdots papildu brīdinājums par finanšu sankcijām, kas tiks piemērotas. Mums uz parakstu stāv šāds lēmums jeb sods par lēmumu nepildīšanu. Bet šobrīd esam lēmuši, ka mēs neparakstīsim, jo redzam, ka lēmums tiek pildīts un “Riga Fertilizer terminal” šobrīd ir pietauvots kuģis, kuru tehniski varētu sākt uzkraut.”

Iepriekš bija paredzēts, ka visām bīstamajām kravām Latvijas ostas jāatstāj līdz augusta beigām.