Vējonis lūgs pārbaudīt Jūrmalas teritorijas plānojuma atbilstību normatīvajiem aktiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis lūgs pārbaudīt sabiedriskajai apspriešanai nodotā Jūrmalas teritorijas plānojuma atbilstību normatīvajiem aktiem, aģentūrai BNS pavēstīja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane.

R. Vējonis pirmdien, 10. janvārī, tikās ar Jūrmalas aizsardzības biedrības (turpmāk – JAB) pārstāvjiem, kuri ministru informēja par viņuprāt konstatējamām nelikumībām izstrādātajā teritorijas plānojuma versijā, kas janvārī nodota sabiedriskajai apspriešanai.

JAB pārstāvji tikšanās laikā norādīja, ka sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli, izstrādāti tādā veidā, ko iedzīvotājiem nav iespējams saprast, tai skaitā, tajos nav sniegts paskaidrojums, kādas izmaiņas iecerētas un kādēļ tās nepieciešamas. Piemēram, jaunā Attīstības plāna dokumentācija ir sagatavota principiāli atšķirīga no līdzšinējā, vēl spēkā esošā Jūrmalas teritorijas plānojuma – apzīmējumi uz kartēm nav saprotami un ir bez paskaidrojošā teksta. Tie ir atšķirīgi katram no 18 Jūrmalas rajoniem un Attīstības plānā izmantotajiem apzīmējumiem nav nekādas skaidrības ar pašlaik lietošanā esošo Jūrmalas teritorijas plānojumu.

„Šādā situācijā jūrmalniekiem sabiedriskās apspriešanas laikā ir liela iespējamība nesaprast patieso situāciju. Mēs mobilizēsim Jūrmalas iedzīvotājus un lūgsim domi, lai tiktu rīkota sabiedriskās apspriešanas 2. kārta, kurā būtu pieejami iedzīvotājiem saprotami materiāli,” klāstīja JAB valdes loceklis Uldis Kronblūms.

Kā citas satraucošas problēmas saistībā ar apspriešanā esošo teritorijas plānojumu tika minētas bažas par zaļo teritoriju apbūvi – pēc JAB pārstāvju paustā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā daudzas dabas pamatnes, apmēram 200 hektāru platībā, tiek paredzētas apbūvei, turklāt bez jebkāda izvērtējuma par potenciālajiem zaudējumiem/mīnusiem, kas no tā radīsies visai Jūrmalas teritorijai kopumā. Īpaši satraucoša situācija ir ar ieceri Lielupē, Dubultu līkumā paredzēt apbūvi uz ūdens, vai apbūvei pakļaut Lielupes palienes pļavas. Biedrības pārstāvji satraucas arī par ieceri kāpu zonā veidot plašu promenādi ar stacionārām būvēm.

„Teritorijas plānojumu kā tādu noraidīt nevar, bet šie uzslāņojumi un nelikumības ir jānovērš, citādi kūrortam tiks nodarīts nelabojams ļaunums,” tikšanās laikā pauda bijušais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks.

Uzklausot JAB pārstāvju stāstīto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis norādīja, ka ir ārkārtīgi būtiski, lai sabiedriskā apspriešana par tik nozīmīgu dokumentu, kas turpmākajos gados noteiks visu pilsētas attīstību, notiktu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un iedzīvotājiem pieejamie materiāli būtu labi izprotami.

Tādēļ ministrs lūgs izvērtēt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu 2010. līdz 2013. gadam ir sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem un ir iedzīvotājiem saprotami. R. Vējonis piebilda, ka ir būtiski, lai šis process notiktu raiti un iedzīvotājiem būtu iespējams saprast, kādas pārmaiņas tiek plānotas.

R. Vējonis arī piemetina, ka šādas sarunas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir būtiskas, lai efektīvāk iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, tādēļ tuvākajā laikā tiks domāts, kā paplašināt sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām un ekspertiem. Jau līdz šim Vides ministrijai notika veiksmīga sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Vides konsultatīvās padomes ietvaros, taču pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveides ir jādomā, kādu mehānismu veidot, konsultējoties ar teritorijas plānošanas, būvniecības, pašvaldību jomu organizācijām, jo ministrijas atbildības sfēru loks ir kļuvis daudz plašāks.

Latvijā

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vienojas ar Ceļu būvniecības sabiedrību "Igate" par nepilnību novēršanu Latvijas – Krievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūvē spēkā esošā līguma ar Valsts robežsardzi (VRS) ietvaros bez papildu finansējuma. Šonedēļ tiek uzsākti darbi iepriekš izbūvēto četru iekaramo (trošu) tiltu nepilnību novēršanā, ko plānots pabeigt līdz gada beigām. Savukārt līdz 2025. gada 31. oktobrim notiks iepriekš izbūvētā 99 km robežas žoga un 230 km infrastruktūras (patruļtaku, koka laipu u.c.) konstatēto defektu novēršana.