Levits: Masveida naturalizācija bez individuālas pārbaudes nav pieļaujama
Masveida naturalizācija bez individuālas pārbaudes nav pieļaujama, savā runā Augstākās tiesas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Augstāko tiesu loma konstitūcijas vērtību stiprināšanā" uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Ir nepieciešams pārbaudīt, vai attiecīgais kandidāts ir lojāls un ir iekļāvies jau pastāvošajā pilsoņu kopumā, sevišķi, pārzinot valsts valodu un izpildot citus noteikumus, atsaucoties uz Senāta spriedumu par tautas nobalsošanas iniciatīvu automātiski piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem, uzsvēra valsts pirmā persona.
Tāpat Levits atzīmēja, ka Senātam vēsturiski ir bijusi īpaša loma Satversmes piemērošanā un aizsardzībā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un līdz Satversmes tiesas izveidošanai 1996.gadā Senāta kompetencē bija Satversmes galīga iztulkošana un konstitucionāli tiesisko jautājumu izlemšana.
Valsts prezidents atsaucās arīdzan uz 2013.gada 30.aprīļa spriedumu, kur Administratīvo lietu departaments izcēlis Satversmes 1.panta aspektu un no tā izrietošo pašaizsargājošās demokrātijas principu, kas šodien ir kļuvis aktuāls.
Tas nosaka, ka demokrātiskai valsts iekārtai nav jānogaida, kamēr attiecīgās darbības, kas vērstas uz demokrātiskas valsts iekārtas likvidēšanu, būtu sasniegušas tādu līmeni, kas tās jau konkrēti destabilizētu un apdraudētu šo iekārtu. Tad šī apdraudējuma novēršana varētu prasīt no valsts daudz lielākas pūles un sabiedrībai varētu būt jāpacieš lielāki tiesību ierobežojumi, un iznākums būtu nedrošāks. Tad jau varētu būt par vēlu, tādēļ valsts ir tiesīga, un tai ir pienākums nepieļaut šādu apdraudējumu jau agrā stadijā.
Savukārt 2014.gada 12.februāra spriedumā, definējot Satversmes 2.panta jēdzienu "Latvijas tauta", Administratīvo lietu departaments sintezēja divus Satversmes ievadā noteiktus Latvijas valsts iekārtas virsprincipus, ka Latvija ir vienlaikus kā demokrātiska, tā arī latviski nacionāla valsts.
Pēc prezidenta paustā, tas nozīmē, ka "Latvijas tauta" jēdzienā ietilpst gan visi Latvijas pilsoņi, kuri ar Latvijas valsti saistīti ar juridisko pilsonības saikni, gan visi latviešu valstsnācijas piederīgie, kuri ar Latvijas valsti saistīti ar nacionāli-kulturālās piederības saikni. "Latvijas tautu" Satversmes 2.panta izpratnē veido gan visi Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tautības, gan visi latvieši neatkarīgi no pilsonības.
Prezidents atzīmēja, ka Latvijas tautas vārdā kā politisks orgāns darbojas pilsoņu kopums, kas sastāv no visiem rīcībspējīgiem pilsoņiem, bet katram latvietim atbilstoši nacionālas valsts virsprincipam ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību.
"Šis spriedums arī nosaka, ka pilsoņu kopuma identitāte ir Latvijas valsts konstitucionālās identitātes sastāvdaļa. Ar to nedrīkst manipulēt," savā uzrunā norādīja Valsts prezidents.
Tāpat Levits atsaucās uz vēl vienu Administratīvo lietu departamenta spriedumu par valsts konstitucionālajiem pamatiem, norādot, ka Latviju kā nacionālu valsti ir izveidojusi latviešu valstsnācija, pamatojoties uz savu Satversmes varu, un no tā izriet arī Satversmes 2.panta "Latvijas tauta" izpratne.
Tālāk šajā spriedumā ir noteikts, ka nedz pilsoņu kopums, nedz arī Saeima kā likumdevēji nedrīkst grozīt Satversmes kodolu. Prezidents uzsvēra, ka Satversmes kodols ir neaizskarams, tādēļ svarīgi, ka šajā spriedumā Senāts arī nosaka, ka Satversmes kodolu nedrīkst aizskart Eiropas Savienības (ES) normas. Pretrunu gadījumā priekšroka dodama Satversmei, Satversmes kodolam.
"Šis spriedums tātad jau vairākus gadus pirms tam, kad ES ir aktualizējušās diskusijas par šo jautājumu, rūpēs par mūsu Satversmi jau ir noteicis Satversmes kodola aizsardzību kā no antikonstitucionālu Satversmes grozījumu puses, tā arī no potenciālo ES Satversmes kodola aizskarošu normu puses," pauda prezidents.
Pēc Levita sacītā, minētie spriedumi, kā arī daudzi citi Senāta nolēmumi pierāda, ka Satversmes iztulkošanā līdzās Satversmes tiesai būtisku pienesumu sniedz Senāts, veidojot vienveidīgu tiesu praksi, pārbaudot zemākā līmeņa tiesu nolēmumu tiesiskumu un tieši piemērojot Satversmi.
