Arī mediķi apsver iespēju streikot

LVSADA streiku plāno pirms pašām Saeimas vēlēšanām - 27.septembrī un 28.septembrī, un, pēc Rudzītes vārdiem, gatavošanās tam ir tuvu noslēgumam.

Organizācijas skatījumā, meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju (VM) vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība - LVSADA uzstāj, ka saskaņā ar Ministru kabineta iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.

Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022.gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1 229 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 820 eiro pirms nodokļu samaksas.

Kā norāda LVSADA, viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darba roku trūkums, un galvenais problēmas cēlonis esot nesamērīgi zemais atalgojums. Uz to Latvijas valdībai un Saeimai esot norādījusi gan Eiropas Komisija, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Pasaules banka. Tikmēr Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka veselības aprūpe pēc vidējā algu apmēra ir starp piecām vislabāk pelnošajām nozarēm valstī.

LVSADA izceļ, ka Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021.- 2027.gadam, esot uzsvērusi, ka "neatliekami un būtiski jāpalielina" veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa.

LVSADA vērtējumā, premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība patlaban par to "neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par LVSADA streika prasībām".

Savukārt VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.

No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu no 1117 eiro līdz 1183 eiro.

Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.