Gada sākumā uzsāktā neatliekamās palīdzības dienesta reforma, kurā visas ātro brigādes plānots iekļaut vienotā sistēmā, virzās uz priekšu straujiem soļiem, un uz Latvijas kartes palikuši vien atsevišķi balti laukumi, kas nozīmē, ka tur neatliekamās palīdzības dienesti vēl strādā pa vecam.
Vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta vadītāja Renāte Pupele lēš, ka visu rajonu pievienošanu dienestam varēs noslēgt nākamā gadā pirmajā pusē.
Dienesta attīstību nav apturējušas arī ap to virmojošās kaislības, kas saistītas gan ar reorganizācijā likvidējamā Katastrofu medicīnas centra vadītāja Mārtiņa Šica iebildēm, gan grūtībām panākt vienošanos ar līdzšinējiem ātro dienestiem par funkciju pārņemšanu. Piemēram, Ludzā, kur vienotajā dienestā neatliekamā palīdzība tiek iekļauta no oktobra, slimnīcas vadītājs Juris Atstupens vēl pāris nedēļas pirms pievienošanas Neatkarīgajai stāstīja, ka piemēram, mašīnas un iekārtas pirktas par savu naudu, bet tagad tās jāatdod. "Mēs ar tām sniedzam savus pakalpojumus. Vedam uz Rīgu, uz citām slimnīcām, no Rīgas, jo mašīnas ir aprīkotas ar elpināšanas iekārtām. Tā ka pilnībā atdot mēs negribētu," viņš sacīja. Tagad gan vienošanās panākta, un Ludzas ātrie sākuši darboties kopējā sistēmā.
Nebūs robežu
Viena no būtiskākajām izmaiņām, ar ko tiek pamatota reforma, – brigādes vairs nebūs ierobežotas tikai sava iepriekšējā rajona teritorijā. Tas nozīmē, ka pie pacienta ieradīsies tuvākā brīvā brigāde, nevis konkrētā rajona ātrie, pat ja kaimiņu neatliekamās palīdzības brigāde bijusi tuvāk. R. Pupele teica, ka dienestā netiek iekasēta arī maksa par nepamatotiem izsaukumiem, kā tas daudzviet bijis līdz šim. "Ja ir kaut mazākās šaubas, brigāde brauc, un arī tajos gadījumos, kad šis izsaukums nav neatliekas, maksa no pacienta netiek ņemta," sacīja R. Pupele.
Kurai slimnīcai izdevīgāk?
Reformas pamatotība gan joprojām tiek apšaubīta. Bažas paudis, piemēram, Saeimas spīkers Gundars Daudze, kurš joprojām ir praktizējošs anesteziologs Ventspils slimnīcā. Viņu kā Ventspils slimnīcas pārstāvi satrauc, ka piemēram, Kurzemes reģionā galvenais NMP vadības centrs būšot Kuldīgā, kas varētu arī Kuldīgas slimnīcu nostādīt izdevīgākās pozīcijās nekā citas ārstniecības iestādes, jo dienests var brīvi izvēlēties, uz kuru slimnīcu vest. "Šajā brīdī jebkurš grib paņemt jebkuru pacientu plūsmu, vienkārši, lai nodrošinātu apgrozījumu, un līdz ar to, lai samazinātu pašizmaksu," skaidroja G. Daudze. Viņaprāt, lietderīgāk būtu NMP vadības centrus koncentrēt ap reģionālajām slimnīcām. "Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tādā Kurzemē visus savedīs Kuldīgā un pēc tam brīnīsies, ko ar viņiem darīt. Ļoti daudzās vietās nav neirologu, ļoti daudzās vietās ķirurgs un traumatologs ir divi vienā," viņš sacīja. R. Pupele gan apgalvoja, ka tam, kur ir centrālais dispečerpunkts, neesot nozīmes. "Runājot par hospitalizāciju, tas nav atkarīgs no reģionālā centra. Brigādes tāpat būs Liepājā, Ventspilī. Un, protams, ka tur brauks uz tuvāko slimnīcu. Taču nebrauks no Ventspils, piemēram, uz Kuldīgu," skaidroja R. Pupele.
Strīdas, kurš brauks
Tomēr reorganizācijas procesā nav izdevies izvairīties no jukām, kas saistītas ar dienestā jau iekļauto un vēl neiekļauto brigāžu darbību un kas vistiešākajā veidā ietekmē cilvēkus, kuriem neatliekamā palīdzība nepieciešama. Viens no šādiem piemēriem bija avārija 20. septembrī uz Tallinas šosejas pie Saulkrastiem, kur cietušais nomira, tā arī nesagaidījis ātros. Arī veselības ministre B. Rozentāle, informējot par konkrētā gadījuma pirmajiem izmeklēšanas rezultātiem, skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc neatliekamā palīdzība netika sniegta laikus, bijusi laika tērēšana, skaidrojot, kura ātro brigāde uz turieni brauks. Ministre atzina, ka vienotā dienesta veidošana ir procesā. "Taču tas nedrīkst būt aizsegs paviršībai pret saviem pienākumiem," viņa piebilda, uzsverot, ka NMP dienesta izveide visā valstī ļaus operatīvāk sniegt palīdzību nelaimē nonākušajiem.
Vēl viena problēma, ko parādījis minētais gadījums – nav vienota tālruņa NMP izsaukšanai. Numuru 03 var sazvanīt tikai no fiksētajiem tālruņiem, savukārt numurs 112 ir vispārējais glābšanas dienests, kurš principā darbojas kā starpnieks. "Dienestu 112 un 03 nesaskaņotas rīcības rezultātā nepamatoti tika pagarināts NMP brigādes ierašanās laiks nelaimes vietā," skaidroja Veselības ministrijā. Sarunas ar Satiksmes ministriju, kas ir atbildīga par to, lai no mobilā tālruņa varētu zvanīt uz šādiem numuriem, jau vairāku gadu garumā bijušas neauglīgas.