Lielākais Latvijas pārtikas patērētājs – Lietuva

Pārtikas produktu eksports šogad ir apsteidzis līdzšinējos eksporta līderus – kokrūpniecību un mašīnbūvi, uzsver Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Visvairāk Latvijas lauksaimniecības produktu tiek pārdots Lietuvā.

Šā gada pirmajā pusē Latvija eksportējusi lauksaimniecības preces par 279 miljoniem latu. Lai gan naudas izteiksmē tas ir par astoņiem procentiem mazāk nekā pērn, apjomu ziņā krituma nav. Turklāt, pārtikas importa kopvērtībai samazinoties vēl straujāk (par 15%), ārējās tirdzniecības negatīvais saldo ir nedaudz samazinājies. Savukārt tirdzniecībā ar Baltijas valstīm Latvijas pozīcijas ar katru gadu pasliktinās – ārējās tirdzniecības negatīvais saldo pieaug.

Pirmajā pusgadā visvairāk ārpus Latvijas pārdošanai ir aizvesti graudi un miltu produkti – par 60 miljoniem latu. Tas ir četrtik, cik 2007. gadā, kad šī produkcija tika eksportēta par 17 miljoniem latu. I. Gulbe uzskata, ka tik veiksmīgs graudu un miltu produktu eksports ir iespējams tāpēc, ka graudu nozares uzņēmēji ir kooperējušies.

Piena produktu, dzērienu un sulu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem ir samazinājies, savukārt gaļas un tās izstrādājumu, kā arī augļu un dārzeņu konservu eksports naudas izteiksmē ir stabils.

Latvijai nozīmīgās eksporta valstis joprojām ir Lietuva, uz kuru eksportētās pārtikas vērtība ir 59 miljoni latu, Krievija (46 miljoni latu) un Igaunija (39 miljoni latu).

Arī šā gada pirmajā pusē nozīmīgākais eksporta produkts bija pilnpiena izejviela, kas eksportēta uz Lietuvu deviņu miljonu latu vērtībā, Uz Maroku eksportēti kvieši astoņu miljonu latu vērtībā, uz Krieviju caur Latviju eksportēti sojas spraukumi 13 miljonu latu vērtībā.

Pēc I. Gulbes teiktā, šogad pirmajā pusgadā būtiski palielinājies dzīvu lopu eksports. Šā gada sešos mēnešos dzīvi liellopi eksportēti 2,7 miljonu latu vērtībā, bet dzīvas cūkas – 2,3 miljonu latu vērtībā jeb divas reizes vairāk nekā attiecīgajā laikposmā pirms gada.

Eksporta tirgu atdzīvošanos jūt arī zivrūpnieki. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits stāstīja, ka šomēnes Maskavā notikušajā pārtikas izstādē World Food Moscow jau bijis vērojams, ka eksporta tirgi atdzīvojas; uzņēmumiem izdevās noslēgt jaunus līgumus. Tomēr vēl joprojām neskaidrās ekonomiskās situācijas dēļ tagad piegāžu līgumi tiek slēgti uz īsāku termiņu un par mazākiem apjomiem nekā iepriekš. Šajā izstādē Latvijas pārtikas uzņēmumi ieguva desmit medaļas. Zeltu mājās atveda zivju pārstrādes uzņēmums Karavela par produktiem Skumbrijas fileja Ķīnas mērcē, Sardīnes fileja eļļā, Laša salāti itāļu gaumē, Laša salāti meksikāņu gaumē un Laša salāti ungāru gaumē un sabiedrība IMS par Rīgas šprotēm eļļā. Bronzas medaļu saņēma Karavelas produkts Siļķes fileja tomātu mērcē. Ventspils zivju konservu kombinātam tika piešķirta atzinība par Šprotēm eļļā un Mencu aknām.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais