Līdz šim brīdim nav izdevies atrast nevienu cilvēku no Baltijas jūrā avarējušās lidmašīnas [papildināts 12:05]

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzu gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu. Lielākā atlūza šorīt nogādāta Ventspilī.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem pirmdien esot diezgan labvēlīgi. Apsekot avārijas vietu devās arī Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota.

Savukārt Latvijas Televīzijā viņš stāstīja, ka meklēšanas darbi notiek 6x6 kilometrus lielā teritorijā, kur jūras dziļums ir ap 60 metriem. Meklēšanas darbus atvieglo tas, ka zināma precīza avārijas vieta un laiks.

Līdz šim meklēšanas darbus veikuši divi krasta apsardzes kuģi un viens robežsargu kuģis, kas tagad devies uz Ventspili. Meklēšanas darbos aicināti palīgā arī kaimiņvalstu dienesti.

Svētdienas vakarā netālu no Ventspils jūrā notika aviācijas negadījums. Saskaņā ar vietnes "Flightradar" informāciju, Baltijas jūrā netālu no Ventspils avarējusi Austrijā reģistrēta privātā pasažieru lidmašīna.

Lidmašīna piederējusi vācu uzņēmējam Georgam Gīzemanam, pirmdien apstiprinājis viņa uzņēmums "Quick Air". "Quick Air" ir Ķelnē bāzēta gaisa satiksmes čartera kompānija.

Tajā pašā laikā uzņēmuma pārstāvis atteicies apstiprināt Ķelnes laikraksta "Express" izplatītās ziņas, ka lidmašīnu pilotējis pats Gīzemans un ka tajā kā pasažieri atradušies viņa sieva, meta un meitas draugs.

Gīzemans Ķelnē bija ietekmīga persona un viņam bija vērā ņemama loma ikgadējo karnevālu organizēšanā.

Lidmašīna izlidojusi no Heresas, Spānijas dienvidos, un kontakts ar dienestiem uz zemes pazudis drīz pēc tam, kad lidmašīna bija pametusi Ibērijas pussalas gaisa telpu, vēsta "Bild".

Lidmašīnai vajadzēja nosēsties Ķelnes-Bonnas lidostā svētdienas vakarā.

Atbilstoši sākotnējai izmeklēšana pilots varētu būt zaudējis samaņu.

Ziņu aģentūra "Reuters" vēstīja, ka privātā lidmašīna "Cessna 551" pacēlās gaisā no Spānijas dienvidiem plkst.15.56 pēc Latvijas laika, savā ceļā divreiz mainīja virzienu - Parīzē un Ķelnē - un pēc tam devās pāri Baltijas jūrai, palidojot garām Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai. Plkst.20.37 radaros tika fiksēts, ka lidmašīna strauji zaudē augstumu un ātrumu, pēc tam lidaparāts no radariem pazuda.

Atsaucoties uz Zviedrijas amatpersonām, vēstīts, ka arī Vācija un Dānija pacēlusi gaisā militārās lidmašīnas, lai pārbaudītu lidmašīnu, bet nevarēja nodibināt kontaktus ar to. Iznīcinātāju piloti nav varējuši saskatīt nevienu cilvēku lidmašīnas pilotu kabīnē. Tikmēr Vācijas laikraksts "Bild" ziņoja, ka lidmašīnā atradās četri cilvēki - pilots, vīrietis, sieviete un viņu meita.

"Bild" arī vēsta, ka saskaņā ar sākotnējiem atklājumiem pilots, iespējams, bija zaudējis samaņu. Lidaparāts lidojuma laikā ziņoja par spiediena problēmām kabīnē pēc pacelšanās Spānijas dienvidos.

To, ka lidmašīna avarējusi, svētdienas vakarā tviterī apstiprināja arī Vācijas gaisa spēki.

Spiediena problēmu dēļ pasažieri, iespējams, zaudējuši samaņu, Zviedrijas ziņu aģentūrai TT sacīja aviācijas eksperts Hanss Šjels. Tas var notikt ātri, īpaši augstumā, kādā lido nelielas lidmašīnas, viņš piebilda.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) aģentūrai LETA skaidroja, ka par notikušo sazinājies ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu. Nacionālie bruņotie spēki šajā situācijā kā palīginstitūcija iesaistījusies glābšanas darbos un izsūtījusi glābšanas kuģi KA-14 "Astra". Uz notikuma vietu devušies arī glābēji no Zviedrijas un Lietuvas. Pagaidām neesot precīzi zināms, kuras valsts teritoriālajos ūdeņos lidmašīna iekritusi.

Tikmēr CAA pārstāvis Aivis Vincevs aģentūrai LETA norādīja, ka glābšanas operācija notiek pilnā apmēra - uz vietas ir glābēji, kas veic meklēšanu. Tā kā bija zināms, kurā vietā gaisa kuģis apmēram avarējis, piesaistīta arī citu valstu palīdzība.

Patlaban zināms, ka gaisa kuģis pirms avārijas neatbildēja gaisa satiksmes dispečeriem. Vincevs pauda, ka patlaban ir pāragri spriest par iespējamajiem avārijas iemesliem. Notikušā izmeklēšana, iespējams, būs Latvijas jurisdikcijā, un avārijas apstākļus tad izmeklētu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Lēmums par to, kurš veiks izmeklēšanu, tiks pieņemts tuvākajā laikā.

Jautāts, vai pašlaik ir kļuvis skaidrs, kuras valsts teritoriālajos ūdeņos lidmašīna iegāzusies, Vincevs atturējās sniegt viennozīmīgu atbildi, uzsverot, ka glābšanas darbos iesaistītas vairākas valstis.