Aptauja: cik lielu kabatas naudu saņem bērni un jaunieši Latvijā?

Vien neliela daļa jauniešu šajā vecumā jeb 4% finanšu līdzekļus nopelna paši, savukārt 9% bērnu un jauniešu naudas personīgiem tēriņiem nav.

Aptaujas dati liecina, ka kabatas naudu ar noteiktu regularitāti, piemēram, reizi nedēļā vai mēnesī, saņem 36% bērnu un jauniešu, savukārt pusei šīs grupas kabatas nauda tiek piešķirta laiku pa laikam.

Salīdzinot respondentu atbildes starp dažādiem Latvijas novadiem, konstatēts, ka būtiskas atšķirības starp ieradumiem šajā ziņā nepastāv, vien Pierīgā ir nedaudz zemāks to bērnu īpatsvars, kas kabatas naudu nesaņem vispār - 6% pret 10% citos reģionos.

"SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa informē, ka prakse dot bērniem kabatas naudu tieši nekorelē ar statistiskajām mājsaimniecību ienākumu atšķirībām starp dažādiem Latvijas reģioniem. Proti, neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo Rīgā, Vidzemē vai Latgalē, īpatsvars starp tiem vecākiem, kas piešķir vai nepiešķir kabatas naudu bērniem faktiski neatšķiras. Arī kabatas naudas apjomi ir ļoti līdzīgi visā Latvijā.

Attiecībā uz kabatas naudas apjomu gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju ar bērniem vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem norāda, ka bērni kabatas naudā saņem līdz 20 eiro mēnesī, bet 30% - starp 21 un 40 eiro.

Vērtējot vidējo kabatas naudas apjomu, aptaujā noskaidrots, ka ne vienmēr augstāki mājsaimniecības ienākumi nozīmē lielākas kabatas naudas bērniem. Piemēram, mājsaimniecībās, kuru ienākumi ir starp 1250 un 1500 eiro, 84% bērnu kabatas naudā saņem līdz 40 eiro, bet tajās, kurās ienākumi pārsniedz 3000 eiro, šādu bērnu īpatsvars ir 76%.

Aptaujā arī secināts, ka daļa bērnu un jauniešu savu kabatas naudu nopelna paši, it īpaši tie, kas jau sasnieguši pusaudža vecumu. Tā, piemēram, 46% no piestrādājošiem jauniešiem sev nopelna līdz 100 eiro mēnesī, bet ir arī tādi, kuru ienākumi sasniedz 400 eiro (18%) vai pat 1000 eiro (3%).