Vilkastes epizode izskatās pēc KNAB izdomājuma

© f64

Rīgas Apgabaltiesā tiesā tuvojas noslēgumam tā sauktā Rīgas domes amatpersonu lieta, kurā vairākās epizodēs figurē bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, bijušais šā departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita un citi.

Lietas ietvaros vienā epizodē par it kā iecerētu un daļēji veiktu kukuļdošanu ir apsūdzēta uzņēmēja Ināra Vilkaste. Šī epizode ne tikai izceļas ar šķidru pierādījumu bāzi, bet arvien vairāk izskatās pēc safabricējuma, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki savulaik būs veikuši, azartiski karojot pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un toreizējo Muitas kriminālpārvaldes vadītāju, tagad Finanšu ministrijas darbinieku Vladimiru Vaškeviču.

Nespējot kaitēt un tikt klāt viņam, knabisti metās virsū viņa radiem, draugiem, paziņām un paziņu paziņām, lai demonstrētu savu krampi no sērijas "lūk, kā mūsējie prot jūsējos izčakarēt". Tādējādi var izrādīties, ka Vilkastes vienīgais noziegums ir tas, ka pirms 20 gadiem viņa bija Vaškeviča, sieva un viņiem ir kopīgi bērni.

Lai gan KNAB un VID kari sen vairs nav aktuāli – politiskā aizmugure stiprāka izrādījās KNAB, un VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pat zaudēja amatu, tomēr vairākas lietas turpina pēc inerces peldēt tālāk pa straumi, un tāda ir arī Vilkastes epizode, kuru knabistiem izdevies piekabināt klāt Rīgas domes amatpersonu lietai.

Lai gan pret Vilkasti KNAB un citi viņas nelabvēļi ir saveidojuši vēl apmēram 40 kriminālprocesus, Vilkastes epizode šajā lietā ir īpaša gan ar tās redzami nepatieso raksturu, gan ar iespējamajām smagajām sekām, kas radīsies, ja tiesa noticēs prokurora Māra Lejas apsūdzības līnijai. Prokurors lūdz Vilkastei piemērot trīs gadu reālu cietumsodu.

Rūķītis kurpju kastē un vizināšanās laika mašīnā

Pēc apsūdzības versijas, uzņēmēja Vilkaste un mākleris Raimonds Štālbergs, izmantojot kā starpnieku Janitu, vairākos piegājienos gribējuši nodot miljonu eiro kukuli Štramam un Pēterim Strancim. Apsūdzības pamatā ir Janitas un Štālberga liecības, kuras gan sakrīt galvenajos vilcienos, bet nianses abi nav saskaņojuši un liecībās pamatīgi sapinas pretrunās. Piemēram, abi tiesā teica, ka nauda Štrama korumpēšanai bijusi kurpju kastē. Taču Janitas variantā nauda bijusi dažādās valūtās, saburzīta un nekārtīgi sabāzta, turpretī Štālbergs atminējās, ka banknotes bijušas vienā valūtā kārtīgās paciņās ar bankas pārlīmēm. Kurā brīdī tad kurpju kastē ir ielavījies kāds rūķītis, lai samainītu valūtas un nekrietni saburzītu banknotes?

Savukārt tikai zinātniskās fantastikas žanrā iekļaujas Štālberga liecība par naudu, kuru viņš kopā ar Vilkasti esot izmantojis kukuļošanai. Tā kā nav veikts privātpersonas audits, nav līdz galam noskaidrots, vai lieciniekam nauda korumpēšanas brīdi vispār bija vai nebija. Štālbergs tiesas gaitā konsekventi uzsvēra, ka pie naudas viņš ticis 2006. gada aprīlī SIA Juhans kapitāla daļu atsavināšanas rezultātā. Taču, saskaņā ar apsūdzību, naudas nodošana Janitam it kā notikusi 2005. gada novembrī. Tātad iznāk, ka Štālbergs ar laika mašīnu aizbraucis uz nākotni, lai tur paņemtu naudu, un atgriezies pagātnē, lai kopā ar Vilkasti to ieliktu kurpju kastē un nodotu Janitam. Starp citu, pats Štālbergs uz tiesneses lūgumu izgaismot šo acīmredzamo pretrunu atbildēja ļoti izsmeļoši: "Es nespēju to izskaidrot."

Par to, kas ir noticis ar vēl 674 000 eiro, kas nepieciešami, lai sanāktu miljons, prokuratūrai nav ne jausmas jeb, kā prokurors pats atzīst, "pirmstiesas procesā precīzas ziņas netika iegūtas". Prokuroram Lejam vispār ir raksturīgi lietot aptuvenus un nekonkrētus jēdzienus "varēja būt", "iespējams", "izmeklēšanas laikā nenoskaidrotā vietā un laikā", ko varētu atļauties publicists, nevis valsts apsūdzību uzturošs jurists.

Pierādījumu ēka, šķiet, būvēta smiltīs

Līdzās liecībām apsūdzība ir izmantojusi arī pierādījumus, no kuriem viena daļa faktiski ir makulatūra bez īpaša satura, piemēram, Štālberga dienasgrāmata, kurā 2005. gada 17. novembra lappusē ierakstīts: "nodeva kurpja kasti". Šādas dienasgrāmatas liecinieks brīvajos brīžos varēja sarakstīt kaut vai desmitiem un ar kādiem datumiem vien grib. Turklāt ar veselu saprātu apveltīts indivīds diezin vai apzināti atstātu tik muļķīgi atklātas liecības par tik intīmu lietu kā kukuļa nodošana.

Vēl ir noklausītas tālruņu sarunas, kas liecina, ka jau 2006. gada februārī uzņēmējas Vilkastes runāto kāds ir intensīvi klausījies, lai gan tolaik nekādas domes amatpersonu lietas vēl nebija. Turklāt ekspertu slēdzienā ir teikts, ka šajos pierādījumos nepārprotami atrodamas audioierakstu montēšanai domātas programmas pēdas. Bet pat ar visu uzlabošanu no šīm sarunām faktiski nekas krimināls neizriet.

Bet visinteresantākais ir tas, ka Vilkastei domes amatpersonām nekas nebija jādod. Vēl 2005. gada maijā viņai piederošajiem Rusova ielas objektiem jau bija gatavs arhitektūras plānošanas uzdevums, kurā bija paredzēts nākamās būves stāvu skaits un apbūves intensitāte. Pilsētas attīstības plāns 2006.–2018. gadam pēc plašas sabiedriskas apspriešanas ar domes balsojumu ir apstiprināts un ir spēkā šobaltdien. Par ko tad vispār maksāt, kāds motīvs? Prokurora centieni tādu atrast ir gaužām nepārliecinoši – viņš reizēm sarunā jocīgas lietas, apmēram tā – detālplānojumu varēja pieprasīt, lai gan tas nemaz nebija jāpieprasa, un šā teorētiskā pieprasījuma nepieprasīšana kalpoja par pamatu kukuļa pieprasīšanai par šo nepieprasīšanu. Diemžēl tik nesakarīgi izklausās liela daļa no Lejas argumentiem, kas būtu pat smieklīgi, ja vien uz šādu runu pamata netiku prasīti reāli cietumsodi reāliem cilvēkiem.

Labais Janita un apzinīgais Štālbergs

Cita lieta, ka abiem lieciniekiem bija motīvi aprunāt Vilkasti. Pret Štālbergu pēc Vilkastes iesnieguma 2006. gada 31. oktobrī tika uzsākts kriminālprocess par septiņu miljonu latu izspiešanu. Kopš šā laika ir radušies jau minētie 40 kriminālprocesi pret Vilkasti, no kuriem liela daļa ir tieši Štālberga iniciēti. Starp tiem ir arī Štālberga rakstītais iesniegums KNAB par to, kā viņš kopā ar Vilkasti korumpējis Rīgas amatvīrus. Šis papīrs KNAB neinteresēja apmēram gadu, līdz brīdim, kad parādījās jauns varonis – Janita, kas tika aizturēts ar kukuļu naudu azotē. Drīz pēc apcietināšanas Janita smagi saslima, nomira viņa māte. Šāds depresīvs psiholoģiskais un smagais fiziskais stāvoklis neliedza KNAB darbiniekiem viņu pratināt pat vairākas stundas katru dienu. Šķiet ticami, ka, lai atvieglotu savu stāvokli un tiktu ārā no apcietinājuma, kā arī lai cerētu uz mazāku sodu, Janita bija gatavs liecināt visu, ko vien KNAB darbinieki viņam liktu priekšā. Pirms Janita tika izlaists no Olaines cietuma slimnīcas, pie viņa ciemos ieradās KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kam ar šo lietu nav pat nekāda formāla sakara. Droši vien ne jau par dzīvi, dabu un darbu abi runāja – drīzāk Janitam tika skaidrots, kā viņš var palīdzēt KNAB, par ko KNAB savukārt nepaliks parādā. Un tā arī notika. Vilkastes epizodē Janita ir atbrīvots no atbildības, bet lietā kopumā prokurors viņam prasa tikai gadu cietumā, turklāt, ja paveiksies, Janita dabūs pat nosacītu sodu.

Tiesā tika citēta KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vēstule, kurā ir augstu novērtēts Janitas lielais ieguldījums noziedzīga nodarījuma atklāšanā, par kuru KNAB neesot zinājis. Šāds apgalvojums gan nešķiet patiess, jo jau pirms Janitas par to pašu "miljonu kurpju kastē" bija ziņojis Štālbergs, bet, kā jau minēts, KNAB šo sensacionālo informāciju gandrīz gadu pat nepacentās kaut vai formāli pārbaudīt.

Prokurors sapinas pats savā replikā

Tiesas procesā jau gandrīz noslēgusies debašu daļa un atlicis vien uzklausīt apsūdzēto pēdējos vārdus un gaidīt spriedumu. Tomēr debašu noslēgumā teiktās prokurora un aizstāvju replikas lieku reizi pastiprināja šaubas par uzbūvētās apsūdzības nopietnību. Kaut vai viens piemērs – savā replikā prokurors Leja kaismīgi mēģināja skaidrot jau minētās pretrunas Štālberga un Janitas liecībās, cenšoties norādīt, ka tās radušās ļoti neveiksmīgi formulējot lieciniekam uzdotus jautājums. Štālbergam, lūk, uzdotais jautājums, vai nauda bijusi sasaiņota paciņās, prasot: "Tā nauda bija kāda, kā no bankas, vai?", esot uzskatāms par tendenciozu un tādu, kas jau ietver atbildi. Var jau būt, ka šis jautājums tiešām tāds ir, tikai justīcijas bruņiniekam Lejam cīņas karstumā bija aizmirsies, ka šo jautājumu savulaik tiesas sēdē uzdeva neviens cits kā... prokurors Leja. Gandrīz visi advokāti replikās nespēja atturēties no lielākas vai mazākas ironijas devas, norādot uz šo misēkli. Un šādu sīkumu prokurora runā bija ne mazums – šķidros pierādījumus biezākus nepadarīja pat, advokāta Aloiza Važņa vārdiem sakot, prokurora "kāršu šūlera" taktika, kad viņam neizdevīgās liecības tika pasludinātas par neticamām, turpretī izdevīgās vērtētas kā absolūtā patiesība.

Un vēl – prokurors Leja īpaši uzsvēra, ka liecības, arī apšaubāmie stāsti par miljonu, tapuši KNAB izmeklētāju kabinetos pratināšanu un konfrontāciju laikā. Jā, prokuroram šeit ir taisnība, un par to neviens nešaubās – vienmēr klāt esošā redaktora un korektora roka ir vairāk nekā acīmredzama.

Jāsecina, ka KNAB ir atļāvies stumt uz tiesu tīrāko haltūru – sagrābstītas kriminālkonstrukcijas bez kādiem pierādījumiem. Skumji, ka arī prokuratūra solidarizējas ar KNAB. Gribas ticēt, ka Latvijā pienāks brīdis, kad tiks meklēti rokā un tiesāti tie, kas, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir terorizējuši un nepamatoti kriminālvajājuši jau daudzus cilvēkus.

***

HRONOLOĢIJA

- 2008. gada februāris – KNAB aiztur Vilni Štramu un Raimondu Janitu, vēlāk arī Pēteri Stranci, sākas tā dēvētā Rīgas domes amatpersonu lieta, kurā sākotnēji ir trīs epizodes

- 2008. gada marts – Janita Olaines cietumā (pēc KNAB izmeklētāja Juraša vizītes) atceras vēl kādu epizodi – kā Štālbergs kopā ar Vilkasti devuši miljonu eiro lielu kukuli Štramam un Strancim

- 2008. gada marts – Janita uzreiz pēc atbrīvošanas dodas uz KNAB liecināt par atmiņā atausušo noziegumu, atrodas arī Štālberga iesniegums par šo lietu, kas gandrīz jau gadu bez ievērības nogulējis KNAB

- 2009. gada maijs – prokuratūras lietu nosūta uz tiesu, lietā apsūdzēti Štrams, Strancis, Janita, Vilkaste, Inkulis, Toomings.

- 2009. gada oktobris – tiesnese Iveta Vīgante uzsāk lietas izskatīšanu Rīgas Apgabaltiesā

- 2009. gada rudens – 2010. gada vasara – atklājas pretrunas Štālberga un Janitas liecībās, KNAB atsakās uzrādīt telefona sarunu ierakstus, eksperti liecina par atrastām montāžas programmas pēdām

- 2010. gada novembris – prokurors apsūdzētajiem pieprasa reālus cietumsodus – 9 gadus Štramam, 8 gadus Strancim, 3 gadus Vilkastei, 1 gadu Janitam, pārējiem lūdz piemērot nosacītus sodus

Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL

Latvijā

Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.

Svarīgākais