Valsts prezidenta vēlēšanas gaidāmas tikai pēc pusgada, tomēr politiķi šo procesu jau nosaukuši par gada svarīgāko norisi. Valsts prezidents Valdis Zatlers joprojām nevēlas atklāt, vai būtu gatavs kandidēt uz otro pilnvaru termiņu.
Apvienības Vienotība līderis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzinis, ka V. Zatlera izredzes tikt pārvēlētam ir samērā augstas, kamēr daudzi citi politiķi šādu varbūtību apšauba. Turklāt gan koalīcijas, gan opozīcijas spēki neoficiāli norāda, ka arī pašai Vienotībai būšot pavisam nelielas iespējas ietekmēt prezidenta vēlēšanas, jo šim politiskajam spēkam jau piederot divi no trim valsts augstākajiem amatiem.
Neprognozē asas domstarpības
Pirms nedēļas Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis par V. Zatlera iespējām bija skarbs, tomēr tagad pauž maigāku viedokli. "Runāt par konkrētām personālijām vēl ir pāragri," komentējot diskusiju, kas aizsākusies ap nākamgad plānotajām prezidenta vēlēšanām, norādīja politiķis. "Līdz šim valdības dienas kārtībā bija Ministru kabineta izveide, tad budžeta sagatavošana, tādēļ pagaidām Vienotība vēl nav formulējusi savu attieksmi nedz pret iespējamo Valda Zatlera palikšanu amatā, nedz pret citiem kandidātiem. Jau tagad ir skaidrs, ka nākamā prezidentūra ne tik daudz būs saistīta ar ārpolitiku, cik atradīsies ekonomisko jautājumu epicentrā, bet tas savukārt nozīmē, ka nākamajam prezidentam jābūt ar ārkārtīgi lielu autoritāti sabiedrībā." Politiķis neprognozē asas diskusijas un politisko cīņu ap prezidenta krēslu, jo, kā liecinot viņa pieredze, vislielākā konfrontācija partiju starpā notiekot pēc otrās prezidentūras termiņa beigām, kad saskaņā ar Satversmi līdzšinējais prezidents nevar ieņemt amatu un "piespiedu kārtā" ir jāmeklē cits pretendents. Jāatgādina, ka gan Guntis Ulmanis, gan Vaira Vīķe-Freiberga Valsts prezidenta amatā atradās divus termiņus.
Diskusija sākšoties vēlāk
Atturīgs savos vērtējumos bija arī apvienības Saskaņas centrs (SC) līderis Jānis Urbanovičs. Pēc viņa domām, prezidenta vēlēšanas pagaidām nav politiskajā dienaskārtībā. SC politiķi ir apņēmušies rūpīgi analizēt visu, "ko šajā sakarā runā un dara citas partijas, lai apvienība varētu formulēt savu attieksmi pret kolēģu ierosmēm". "Paši par saviem kandidātiem vēl neesam domājuši. Visticamāk, diskusiju par nākamo valsts prezidentu sāksim martā vai aprīlī," komentēja J. Urbanovičs. Viņš gan publiskajā telpā jau devis mājienus par gatavību runāt ar bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, kuru SC virzīja prezidenta amatam pirms četriem gadiem un kurš publiski paudis, ka tagad nevēlas kandidēt.
Apšauba Zatlera izredzes
Tikmēr polittehnologam Jurģim Liepniekam ir visnotaļ precīzas prognozes par gaidāmajām peripetijām ap prezidenta vēlēšanām. Pēc viņa domām, apvienībai Vienotība būšot nelielas iespējas ietekmēt prezidenta izvēli, kā arī virzīt šim amatam kādu no saviem kandidātiem, jo Vienotībai jau piederot divi no trim valsts augstākajiem amatiem, t.i., premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēsli. "Domāju, ka citas partijas nepieļaus, lai arī prezidenta posteni ieņemtu Vienotības kandidāts, tādēļ šajā jautājumā varētu konsolidēties visas partijas, kas nav Vienotībā – neatkarīgi no tā, vai tā ir pozīcija vai opozīcija," norādīja eksperts. Tāpat J. Liepnieks uzskata, ka plašas debates par prezidenta posteni nenotiks līdz pat vasaras sākumam. "Ja konkrēts kandidāts tiktu nosaukts jau tagad, tā būtu šā cilvēka politiskā pašnāvība. Līdz jūlijam šis pretendents tiktu kompromitēts un "norakts" tik tālu, ka par viņa ievēlēšanu vairs nevarētu būt ne runas," sprieda polittehnologs. "Ja kādu uzvārdu nosauks tuvāko nedēļu laikā, tie būs tikai māņu manevri, līdzīgi tam teātrim, ko pirms iepriekšējām prezidenta vēlēšanām vairāku mēnešu garumā spēlēja Tautas partija. Domāju, ka reālie kandidāti parādīsies vien īsi pirms vēlēšanām."
J. Liepnieks arī neslēpa, ka izšķirošā balss prezidenta izvēlē būs Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kura pēdējos gados gan bijusi visnotaļ nekareivīgi noskaņota, kas savukārt varot būt priekšnosacījums tam, lai augsto amatu saglabātu V. Zatlers. "Protams, viss var būt, taču Zatlera izredzes atkārtoti kļūt par prezidentu es vērtēju kā niecīgas. Zatlera kungs pats labi zina, kādas viņam bijušas norunas zooloģiskajā dārzā un kādu atbalstu viņš ir zaudējis," ironiski piebilda eksperts. Jāatgādina, ka īsi pēc V. Zatlera ievēlēšanas amatā plašu rezonansi
guva informācija par to, ka 2007. gada pavasarī Rīgas zooloģiskajā dārzā esot notikušas slepenas politiķu sarunas, kurās pieņēma vienošanos par V. Zatlera virzīšanu prezidenta amatam.
Lembergs pagaidām atsakās
Kā vienu no šā brīža spēcīgākajiem kandidātiem prezidenta postenim J. Liepnieks min Ventspils mēru Aivaru Lembergu. "Ja viņa uzvārds tik tiešām parādīsies politiskajās debatēs, tad šā politiķa izredzes kļūt par prezidentu es vērtētu kā ļoti
augstas. Lembergam būs liels sabiedrības atbalsts, kas daudziem politiķiem varētu likt balsot tieši par šo kandidātu. Lemberga pretendēšana uz prezidenta amatu būs atkarīga vienīgi no viņa paša gribas, kas pagaidām ir neprognozējama," uzsvēra politologs.
Tikmēr pats A. Lembergs medijiem norāda, ka negrasās pretendēt uz augsto amatu. Turklāt arī neslēpj, ka koalīcijas partijām, t.i., ZZS un Vienotībai, varētu būt grūti rast kopīgu viedokli.
Zemnieki spriešanu atliek līdz pavasarim
Pati ZZS par prezidenta amata kandidātiem sākšot diskutēt ne ātrāk kā martā, kad notiks savienības kongress. To apliecina gan A. Lembergs, gan ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kas pagaidām neoficiāli pauž viedokli, ka amatu varētu saglabāt arī pašreizējais prezidents Valdis Zatlers.
***
VIEDOKĻI
Politologs Aigars Freimanis:
– Notikumi, kas risinās ap prezidenta vēlēšanām, mēdz būt daudz būtiskāki par pašu prezidenta izraudzīšanās procesu. Prezidenta vēlēšanas pavada būtiskas politiskās spēles: tiek panāktas stratēģiskas vienošanās, rodas jaunas kombinācijas.
2007. gadā notikušās prezidenta vēlēšanas bija pirmās, kurās radās sajūta, ka apspriežamie kandidāti ir tikai marionetes, kamēr patiesie kandidāti un īstās vienošanās panāk kaut kur citur. Tas izskatījās ļoti nekorekti.
Ekspolitiķis Gundars Bērziņš:
– Kategoriski iestājos pret slēgto sistēmu, kas Latvijā pastāv pašlaik, kad prezidenta amata kandidātus var izvirzīt tikai Saeimas politiķi. Esmu pārliecināts, ka vēl pēc četriem gadiem prezidentu vēlēs jau visa tauta. Valdim Zatleram ir "dabisks handikaps" attiecībā pret citiem pretendentiem, jo viņa labā strādā vesela komanda. Citiem pretendentiem nav līdzvērtīgu iespēju. Tādēļ, lai arī Valdis Zatlers ir ļoti vājš prezidents, viņam ir milzīgas priekšrocības.
Socioloģisko pētījumu firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš:
– Domāju, ka Valda Zatlera izredzes palikt amatā ir augstas, jo tā nav sagadīšanās, ka gan Guntis Ulmanis, gan Vaira Vīķe-Freiberga tika ievēlēti atkārtoti. Šīs likumsakarības pamatā ir tas fakts, ka Latvijas partiju starpā valda milzīga neuzticēšanās un greizsirdība, ja citam politiskajam spēkam ir lielāka ietekme un vairāk amatu. Partijām ir praktiski neiespējami par kaut ko vienoties, tāpēc, ja reiz viens prezidents ir ievēlēts, tad pēc pirmā termiņa beigām politiķiem ir vieglāk atkārtoti nobalsot par to pašu kandidātu, nekā atkal meklēt kompromisa personu, kurai neviens tāpat līdz galam neuzticas.