Rosina aizliegt izsniegt ieroču atļaujas Latvijai nelojālām personām

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas rosinot aizliegumu izsniegt ieroču atļaujas Latvijai nelojāliem cilvēkiem.

Grozījumi Ieroču aprites likumā paredz, ka ieroču atļauja netiek izsniegta personai, kas ir nelojāla Latvijai un tās Satversmei, vai licence netiek izsniegta, ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieks, vadītājs vai darbinieks, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi, ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei.

Tāpat grozījumi paredz, ka ieroču atļauja tiek izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā saņēmušai personai, kura ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonis.

IeM argumentējusi, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, lai novērstu apdraudējumu valsts un sabiedrības interesēm, ieroču atļaujas būtu izsniedzamas tikai tādām pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmušām personām, kuras ir tādu valstu pilsoņi, ar kurām Latvijas valstij ir pastiprināta integrācija un uzticamība.

Vienlaikus projekts paredz, ka personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā un kuras nav iepriekš minēto valstu pilsoņi, bet kurām ir derīgas ieroču atļaujas, būs tiesības veikt Ieroču aprites likumā paredzētās darbības līdz 2023.gada 31.decembrim. Tādējādi minētās personas attiecīgos ieročus noteiktajā laikā posmā varēs izvest no valsts, realizēt vai deaktivizēt.

IeM norādījusi, ka ierocis ir paaugstinātas bīstamības avots, kura izmantošana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku. Izsniedzot ieroču atļauju vai licenci, nepieciešams vērtēt konkrētās personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interesi dzīvot drošā un labvēlīgā vidē, kā arī ar valsts drošības interesēm. Ja persona ir nelojāla Latvijai un tās Satversmei, tad pastāv risks, ka tā ieroci var izmantot pretēji valsts drošības un sabiedrības drošības interesēm.

IeM atsaukusies uz Satversmes tiesas 2017 gadā pieņemtu spriedumu, proti, Saeima, skaidrojot apstrīdēto normu saturu, norāda, ka par nelojālu būtu atzīstama tāda rīcība vai viedoklis, kas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām pamatvērtībām un liecina, ka attiecīgā persona neciena, noniecina vai noliedz Latviju kā neatkarīgu demokrātisku republiku, valsts suverēnās varas piederību Latvijas tautai, Latvijas valstisko neatkarību, Latvijas teritorijas nedalāmību, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas valsts simbolus - karogu, himnu un ģerboni.

Tāpat Saeima norādījusi, ka par nelojālu būtu uzskatāms tāds viedoklis vai rīcība, kas ir pretrunā ar valsts noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības procesā izmantojamām mācību metodēm, mācību līdzekļiem un izpaužas pedagoga organizētos vai atbalstītos pasākumos, publiski noliedzot, attaisnojot, slavinot genocīdu, noziegumus pret cilvēci, noziegumus pret mieru vai kara noziegumus pret Latviju un tās iedzīvotājiem vai rupji noniecinot un aicinot likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.

Grozījumi vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimai.

LETA jau augusta sākumā rakstīja, ka Latvijā 193 Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem reģistrēti šaujamieroči.