Patlaban izbūvēts aptuveni pusotrs kilometrs pastāvīgā žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, otrdien valdības sēdē informēja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).
Tāpat daudzu kilometru garumā ir jau ierīkoti žoga stabiņi un turpinās montāžas process.
Eklons nenoliedza, ka atsevišķās vietās ir novirzes no projekta, taču tas neietekmē galatermiņus.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāve Dace Plotniece ministrus informēja, ka patlaban aktīvi būvdarbi notiek 28 kilometru garumā, taču žogs ir tikai viens no robežas infrastruktūras elementiem.
Būvnieku ātrums žoga izbūvē ir viens kilometrs nedēļā. Maksimālu tempu piebremzē atsavināšanas un atmežošanas kavējumi.
Jau ziņots, ka šonedēļ sākti žoga būvniecības darbi.
"Gan Lietuvā, gan Polijā žoga izbūve tika veikta klajā laukā vai vietās, kur bija pamats žoga būvniecībai, savukārt situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti sarežģīta, jo zeme ir pārmitrināta, daudzviet platību klāj meži un purvi, tāpēc mums, atšķirībā no Lietuvas vai Polijas, bija jāveic pamatīgi sagatavošanās darbi pirms žoga izbūves. Darbi rit uz priekšu aktīvi un pēc plāna," pagājušajā nedēļā norādījis iekšlietu ministrs.
Atbilstoši noslēgtajiem būvdarbu līgumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek projektēta infrastruktūra 147,8 kilometru garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 kilometri.
Visā šajā apjomā ir plānots žogs. Patlaban ir uzbūvēti četri tilti pār vietējām upēm. Tāpat plānots izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.
Pagaidu dzeloņstiepļu žoga valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai ar kopējo garumu 36,9 kilometri izbūves darbi tika pabeigti 2021.gada 24.novembrī. Vēlāk nolemts izbūvēt papildu pagaidu dzeloņstiepļu žogu 22,80 kilometru garumā. to pabeidza darīt šogad 30. maijā.