Pabriks komentē Arestoviča sacīto par iespējamo Krievijas iebrukumu Latvijā

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Latvijas aizsardzības nozare nevarot izslēgt to, ka nākotnē Latvijai būs jāsastopas ar Krievijas spiedienu, tomēr aizsardzības nozare neuzskata, ka sekos Krievijas iebrukums Latvijā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vērtējot Ukrainas prezidenta biroja padomnieka Oleksija Arestoviča intervijā pausto, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk dzīvot ar domu, ka karš noteikti būs un, tikai dzīvojot ar šādu domu, iespējams sagatavot spējīgus bruņotos spēkus, Pabriks norādīja, ka šāda intervija ir ļoti vajadzīga, jo ir svarīgi saprast, ko un kā ukraiņi domā.

Latvijai ir jāieklausās un jāanalizē Ukrainas pieredze, bet tas nenozīmē, ka "mums viss jāpārņem viens pret vienu". Arestovičs skatās no Ukrainas prizmas, bet aizsardzības nozare jau iepriekš paudusi, ka, ja Latvija nebūtu ES un NATO, tad Latvija atrastos Ukrainas pozīcijās un pie mums jau būtu karš, norādīja Pabriks.

Arestovičs labi pārzinot situāciju Ukrainā, bet viņš pilnībā nepārzinot situāciju, kurā atrodas Latvija. "Aizsardzības nozarē vienmēr esam teikuši, ka mums situācija ir jāanalizē no paša drūmākā skatu punkta, neizslēdzot, ka mums būs jāsastopas ar Krievijas spiedienu nākamos piecus vai desmit gadus," uzsvēra Pabriks.

Aizsardzības nozare neuzskata, ka būs karš, taču tā zinot, kas Latvijai jādara, lai atturētu Krieviju no uzbrukuma vai kara. Tie ir jautājumi par valsts aizsardzības dienesta vai jauna bruņojuma ieviešanu, gan par Latvijas stiprināšanu NATO iekšienē un ES.

"Protams, Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas pamatnostāja ir tāda, ka nevaram izslēgt, ka šī agresīvā valsts gribētu mums uzbrukt. Patlaban mēs gatavojamies visāda veida pārsteigumiem, lai tos atturētu. Nav jākrīt panikā par šo Arestoviča interviju. Viņš mūs brīdina par to, kāda ir Krievija, un mēs saprotam, kāda ir Krievija, jo tā būs agresīva nākamos gadus. Esam gatavi, un nav par to jābaidās," uzsvēra Pabriks.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.