Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Vaidere: "Okupekļa" nogāšana ir jauns solis, lai veidotu vienotību sabiedrībā

© Kaspars Krafts/F64

"Okupeklis" simbolizēja to, ka viena Latvijas iedzīvotāju daļa ignorēja Latvijas valsts vēstures faktus, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņa uzsvēra, ka 1945.gada 9.maijā, kad Krievija sāka svinēt uzvaru, sākās nežēlīga Latvijas okupācija, kuras laikā valsts dažādos veidos zaudēja simtiem tūkstošu savu iedzīvotāju - viņus nogalināja, izsūtīja, salauza dzīves. Politiķe pauda šaubas, vai tā iedzīvotāju daļa, kas svinēja svētkus pie simbola Pārdaugavā, to nezināja un nesaprata.

"Varbūt viņi gribēja izrādīt savu pārākumu, parādīt krievus kā "atbrīvotājus". Ja atceras padomju laikus, tad krievu tauta bija kā "lielais un gudrais brālis", bet pārējās tā dēvētajās republikās bija ne tik pilnvērtīgi cilvēki kā krievi. Būtībā zem padomju un komunisma izkārtnes bija nacisma ideoloģija, kas sevī ietvēra arī pārkrievošanu," sacīja politiķe.

Viņa uzsvēra, ka šis simbols ir nogāzts un tas ir jauns solis, lai veidotu vienotību sabiedrībā. EP deputāte norādīja, ka objektus, kas slavina padomju režīmu un nav apbedījuma vietas, vajadzēja aizvākt jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, bet toreiz tam pietrūcis "politiskās kapacitātes".

"Manuprāt, šī simbola nojaukšana ir pareizs solis, kas atver acis uz patieso Latvijas vēsturi tiem, kas vēlējās šīs acis turēt aizvērtas. Tas dod arī iespēju veidot politisko nāciju, kur uz valsts un latviešu valodas bāzes ir apvienojušies ne tikai latvieši, bet arī citu tautību cilvēki, kas ir lojāli šiem mērķiem," atzīmēja Vaidere.

Jautāta, ko darīt ar to Latvijas iedzīvotāju daļu, kura dažādos veidos iebilda pret pieminekļa Pārdaugavā demontāžu, Vaidere atzina, ka tas ir sarežģīts jautājums. Politiķes ieskatā, strukturēti ir jāīsteno iesāktā politika, lai arī sadzīvē latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda.

"Nevar pieļaut, ka maza Latvijas iedzīvotāju daļa, kas neprot latviešu valodu vai nevēlas to lietot, piespiež citus to mācīties un lietot. Krievu valoda nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda, oficiālo valodu vidū ir latviešu un angļu valoda. Konsekventi ir jāstrādā arī ar privātajiem uzņēmumiem, lai tie atteiktos no uzrakstiem trīs valodās - latviešu, angļu un krievu. Latvija ir ES un uzrakstiem nav paralēli jābūt arī krievu valodā," sacīja politiķe.

Tāpat, EP deputātes ieskatā, ir jāidentificē agresīvā iedzīvotāju daļa, kas protestē pret Latvijas vērtībām. Tāpat rūpīgi jāpārdomā, ko darīt ar milzīgo skaitu Krievijas pilsoņu, kas atrodas Latvijā. Pēc Vaideres paustā, ja Krievijas pilsoņi aktīvi iestājas pret Latvijas simboliem, kultūru un valodu, tad ir jāizmanto tāda pati pieeja, kāda tā ir citās valstīs - ja citas valsts pilsoņi ir agresīvi un nerespektē attiecīgās valsts likumus, viņiem valsts ir jāatstāj un jādodas uz to valsti, kuras vērtības tādiem cilvēkiem ir pieņemamas.

"Manuprāt, tagad nevajadzētu īpaši lolot šo iedzīvotāju daļu, bet vajadzētu viņiem likt saprast, ka okupācijas varas dēļ Latvija ir cietusi lielus zaudējumus un latvieši ir pacietuši okupācijas simbolus savā zemē. Jā, tieši pacietuši. Šiem iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka nebūs nekādas atkāpšanās, jo mums ir tiesības veidot savu valsti uz saviem noteiktiem pamatiem, kur aicināti piedalīties arī citu tautību cilvēki, kas ir lojāli Latvijai," teica Vaidere.

Runājot par vīzu un termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, EP deputāte norādīja, ka šajā jautājumā ir jābūt ļoti stingrai pieejai. Viņas ieskatā, tiem ir jābūt retiem izņēmuma gadījumiem, kad Latvija izsniegtu vīzas vai TUA Krievijas pilsoņiem. Ja cilvēks piecu gadu laikā ir iemācījies latviešu valodu un valstī veic nozīmīgu, vērtīgu darbību, tad TUA varētu arī pagarināt. Vaidere akcentēja, ka cilvēki, kas reiz ir saņēmuši TUA, nevar cerēt, ka tas būs uz mūžu, jo neviens tādas garantijas nav devis. TUA īpašniekiem ir jārēķinās, ka to var arī nepagarināt.

Tāpat politiķe atzīmēja, ka saistībā arī ar tūrisma vīzām EP ir liels darbs priekšā, ko uzsākusi entuziastu grupa, Vaideri ieskaitot. Grupa uzsākusi cīņu par to, lai Šengenas zonā Krievijas pilsoņiem tūrisma vīzas netiktu izsniegtas. Daļa šo cilvēku atbalsta Putinu un režīma izraisīto karu Krievijā. Politiķes ieskatā, kamēr Ukrainā notiek karš un tiek slepkavoti civiliedzīvotāji, nav pieļaujams, ka režīma atbalstītāji izklaidējas Rivjērā vai Rīgas jūrmalā. Jautāta, vai ES līmenī izdosies panākt vienošanos par tūrisma vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem, Vaidere sacīja, ka tas būs grūts darbs, bet pie tā ir jāstrādā.