Aptauja: jaunākajai informācija par Krievijas karu Ukrainā līdzi seko 79% Latvijas iedzīvotāju

Augustā vismaz reizi dienā informācijai par Krievijas īstenoto karu Ukrainā līdzi seko 79 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kamēr jūlijā šis rādītājs bija 75 %, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, augustā aptaujājot vairāk nekā 1500 respondentu. Tomēr, salīdzinot datus ar šī gada pavasari, interese par kara notikumiem ir zemāka, jo marta beigās vismaz reizi dienā ziņām par karu Ukrainā līdzi sekoja 93 %, bet maijā – 87 %.

Augustā nedaudz palielinājies arī biežums, ar kādu dienas laikā iedzīvotāji lasa vai klausās ziņas par Krievijas īstenoto karu Ukrainā - šobrīd 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju šai informācijai līdzi seko vairākas reizes dienā vai pat biežāk (5 % - nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 34 % - vairākas reizes dienā), kas ir par 6 % vairāk nekā jūlijā, tomēr par 8 % mazāk nekā maijā un ievērojami mazāk nekā marta beigās, kad tik bieži šai informācijai līdzi sekoja 74 % respondentu (24 % - nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 50 % - vairākas reizes dienā).

Tāpat augustā 16 % minētajiem notikumiem līdzi sekoja 2-4 reizes dienā, 23 % - reizi dienā, 12 % - retāk, 7 % sniedza atbildi, ka šai informācijai līdzi neseko, bet vēl 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc dažādām demogrāfiskajām grupām, būtiskākās atšķirības parādās pēc dzimuma un ģimenē lietotās sarunvalodas. Latvieši kara notikumiem Ukrainā kopumā seko biežāk. Latviešu vidū vismaz reizi dienā minētajiem notikumiem līdzi seko 80 % respondentu, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 57 %. Latviešu vidū vairākas reizes dienā vai biežāk ziņām par karu Ukrainā seko 40 % (5 % - nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 35 % - vairākas reizes dienā), kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 29 % (2 % - nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 27 % - vairākas reizes dienā). Tāpat krievvalodīgo vidū biežāk ir tādi, kas kara notikumiem Ukrainā neseko vispār - to nedara attiecīgi 27 % krievvalodīgo un 5 % latviešu.

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka kopumā vismaz reizi dienā minētajai informācijai līdzi seko 80 % vīriešu un 74 % sieviešu. Ja vīriešiem šis rādītājs salīdzinājumā ar jūliju ir samazinājies par 2%, tad sievietēm novērojams 4 % pieaugums. Vismaz vairākas reizes dienā minētajiem notikumiem līdzi seko 47 % vīriešu (6 % - nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 41 % - vairākas reizes dienā) un 32 % sieviešu (4 % - nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 28 % - vairākas reizes dienā). Sievietes nedaudz biežāk norādīja, ka šai informācijai līdzi neseko - attiecīgi to nedara 8 % sieviešu un 7 % vīriešu.

Pēc respondentu izglītības līmeņa būtiskas atšķirības šajā rādītājā netika novērotas.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 8. līdz 9. augustam aptaujājot 1518 respondentus.