Daļu iekšlietu struktūrās strādājošo nakamgad gaida algas pieaugums
Iekšlietu ministrijas (IeM) viena no galvenajām prioritātēm turpmākajiem trim gadiem būs iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzības paaugstināšana
Trešdien ministrijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēde (SDTSA), kurā Iekšlietu ministrijas pārstāvji tikās ar sociālajiem partneriem no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.
Sēdē tika apspriesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma palielināšanas politika un iekšlietu nozares budžeta prioritātes.
Kā uzsver ministrija, patlaban ir panākts, ka šim mērķim 2023.gadam un turpmākajiem gadiem tiks piešķirts valsts budžeta bāzes finansējums 24 miljonu eiro apmērā, lai no 2023.gada palielinātu mēnešalgas vidēji par 10% amatpersonām, kuras nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošajiem ģeopolitiskiem riskiem.
Tāpat ministrijas prioritāte 2023.gadam ir vēl papildu 8,97 miljonu eiro piešķiršana nodarbināto atalgojuma palielināšanai ministrijas iestādēs. Jau patlaban ministrija ir veikusi pasākumus iekšlietu nozarē nodarbināto darba samaksas palielināšanai un sociālo garantiju pilnveidošanai.
Sēdē tika skatīts jautājums par izmaiņām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo izvietojumā Rīgā. Sēdē VUGD pārstāvji informēja par situāciju dienestā nodarbināto un tehniskā nodrošinājuma jomā, kā arī skaidroja šī lēmuma iemeslus, tai skaitā par VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļas reorganizāciju.
Lai efektīvi izmantotu cilvēku un finanšu resursus, bet tajā pašā laikā saglabātu VUGD sniegtā pakalpojuma kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, no 2022. gada 1. septembra VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļa tiek optimizēta.
Tās personāls un tehnika tiks izvietoti citās VUGD struktūrvienībās, tādējādi stiprinot desmit Rīgas pilsētas daļas un posteņus, nodrošinot tās ar reaģēšanai pietiekamu cilvēku skaitu un tehnikas kapacitāti, kā arī samazinot pastāvošos darba aizsardzības riskus.
