Katra desmitā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi seksuālu uzmākšanos darbavietā
11% jeb katra desmitā sieviete Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir piedzīvojusi seksuālu uzmākšanos darbavietā, atklāts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktajā aptaujā par vardarbību.
Turklāt aptuveni puse sieviešu, kuras pieredzējušas seksuālo uzmākšanos darbavietā, to ir piedzīvojušas atkārtoti. Uzmākšanās ir izpaudusies ar situācijai neatbilstošu, biedējošu vai pārlieku ciešu vērošanu, seksuāla rakstura joku stāstīšanu, tiešu nevēlamu fizisko kontaktu, retāk arī ar aicināšanu uz satikšanos nepiedienīgā veidā, kas sievietei šķitis aizskarošs, pazemojošs vai biedējošs.
Visbiežāk seksuālās vardarbības pieredzi darbavietā norādījušas sievietes, kuras aptaujas brīdī bija 18-29 gadus vecas - viņu vidū šis rādītājs ir 16%. Pēdējo piecu gadu laikā to ir pieredzējušas 13% jauno sieviešu, bet pēdējā gada laikā - 5%.
Vīriešiem šis rādītājs ir divreiz zemāks - seksuālu uzmākšanos darbavietā ir pieredzējuši 5% aptaujāto, liecina pētījuma rezultāti.
Vīriešiem seksuālā uzmākšanās darbavietā visbiežāk izpaužas kā situācijai neatbilstoša, biedējoša vai pārlieku cieša vērošana, seksuāla rakstura joku stāstīšana, kā arī aizskarošu komentāru izteikšana par izskatu vai privāto dzīvi, bet retāk kā tiešs nevēlams fiziskais kontakts.
Visizplatītākā seksuālās vardarbības pieredze darbavietā ir bijusi tiem vīriešiem, kuri aptaujas brīdī bijuši 30-44 gadus veci - viņiem šis rādītājs sasniedz 7%. Pēdējo piecu gadu laikā seksuālo vardarbību darba vietā vairāk piedzīvojuši jaunāki vīrieši, kuri aptaujas brīdī bijuši 18-29 gadus veci - to atzīmējuši 5% aptaujāto jauno vīriešu. Kopumā 3% vīriešu ir pieredzējuši seksuālu uzmākšanos pēdējo 5 gadu laikā, bet 2% vīriešu - pēdējā gada laikā. Lielākā daļa vīriešu, kuri pieredzējuši seksuālu uzmākšanos darbavietā, to ir piedzīvojuši atkārtoti.
Tāpat katra desmitā jeb 10% sieviešu un 6% vīriešu ir pieredzējuši vajāšanu no kādas personas. Vajāšana ietver aizskarošas un draudīgas darbības vai uzvedību, kas vēlāk atkārtojas. Šis vardarbības veids var izpausties kā mēģinājumi izsekot vai izspiegot, mēģinājumi panākt kontaktu, zvanīšana vai uzturēšanās, piemēram, mājas, skolas vai darba vietas tuvumā, kā arī nevēlamu ziņu un dāvanu sūtīšana. Tāpat vajāšana ietver personīgo mantu tīšu bojāšanu, aizskarošu komentāru publisku izteikšanu, personīgas informācijas, cietušās personas privātu attēlu vai video publicēšanu un citu šāda rakstura uzvedību.
Visbiežāk vajāšanu ir pieredzējušas sievietes un vīrieši Rīgā - attiecīgi 14% sieviešu un 9% vīriešu. Citās Latvijas pilsētās vajāšanu ir pieredzējuši 10% sieviešu un 6% vīriešu, taču ievērojami retāk ar to ir saskārušies lauku reģionu iedzīvotāji.
Gan sievietes, gan vīriešus biežāk vajājuši vīrieši. Visbiežāk šādu vardarbību pieredzējušas gados jaunas personas - sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Kā aģentūru LETA informēja CSP Sociālās statistikas metodoloģijas daļas pārstāvis Kalvis Okmanis, fiziskas un seksuālas uzmākšanās piedzīvošanai darbā var būt ilgstoša negatīva ietekme, jo papildus piedzīvotajam emocionālajam un psiholoģiskajam kaitējumam uzmākšanās var negatīvi ietekmēt upuru spēju iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Piemēram, seksuālā uzmākšanās darbavietā var mazināt sieviešu līdzdalību darba vidē, īpaši profesijās, kurās dominē vīrieši, līdz ar to liedzot vai samazinot ienākumu gūšanas iespējas.