Eksperiments: Ik dienu caur lietusūdens notekām dabā nonāk tūkstošiem cigarešu izsmēķu
Ik dienu caur lietusūdens notekām dabā nonāk tūkstošiem cigarešu izsmēķu, kas vai nu nomesti zemē, vai arī mērķtiecīgi iemesti lietusūdens notekās, liecina izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Zaļā josta" veiktais eksperiments.
Kompānija eksperimentā mēneša garumā tika veikts lietusūdens noteku monitorings galvaspilsētā, uzskaitot notekās nonākušo cigarešu izsmēķu apjomu. Eksperiments rīkots projekta "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd" ietvaros kā vieno no būtiskām projekta komponentēm ar mērķi uzskatāmi parādīt dabā nonākušo izsmēķu daudzumu un skaidrot pareizu rīcību ar cigarešu izsmēķiem.
Eksperimenta veikšanai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un SIA "Rīgas ūdens" tika izraudzītas piecas lietusūdens notekas dažādās vietās Rīgas centrālajā daļā - līdzās automašīnu stāvvietai, pie tirdzniecības centra ieejas, starp valsts nozīmes iestādēm un atpūtas vietām, kā arī pie īpaši kupli apmeklētām kafejnīcām un klubiem.
"Zaļā josta" pārstāve un projekta "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd" vadītāja Laima Kubliņa skaidro, ka pirms eksperimenta sākšanas uzņēmuma pārstāvji nevarēja iedomāties, ka rezultātā iegūsim tik šokējošus datus. Izraudzītajās lietusūdens notekās ik nedēļu bija vērojami vidēji 44 izsmēķi katrā, turklāt līdzās cigarešu izsmēķiem konstatēti arī dažādi videi kaitīgu preču atkritumi, piemēram, elektroniskās cigaretes, izlietotas baterijas un izdegušas spuldzes, kā arī vienreizlietojamie trauki un iesaiņojuma materiāli.
Kopumā eksperimentālajās notekās mēneša garumā nonācis 871 izsmēķis.
Rīgā sabiedriskās vietās kopumā ir izveidotas 17 968 lietusūdens notekas, kas atrodas Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā. Tādējādi, attiecinot eksperimenta rezultātus uz visu galvaspilsētu, var pieņemt, ka ik mēnesi šajās lietusūdens notekās nonāk 3,126 miljoni cigarešu izsmēķu.
Kubliņa norāda, ka smēķētāji nereti neizprot lietusūdens noteku funkcijas, maldīgi uzskatot, ka tajās nonākušie notekūdeņi tiek filtrēti un attīrīti. "Ir jāsaprot atšķirība starp sadzīves kanalizāciju un lietusūdens noteku sistēmu. Sadzīves kanalizācijas sistēmā savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz bioloģiskās attīrīšanas iekārtām," atzīmē Kubliņa.
Viņa pauž, ka lielākās ūdenī nešķīstošās atkritumu vienības tiek izfiltrētas sūkņu stacijās, savukārt ar mazākajām tiek galā bioloģisko attīrīšanas iekārtu mikroorganismi. Sadzīves kanalizācijā noskalotie izsmēķi sūkņu staciju iekārtu iedarbībā sairst mikroplastmasas šķiedrās, turklāt to sastāvā esošās indīgās vielas apdraud labo mikroorganismu stāvokli un veiktspēju bioloģiskās attīrīšanas iekārtās,"
Savukārt pilsētvidē izvietotās lietusūdens notekas lielākoties ir tieši saistītas ar tuvējām ūdenstilpnēm. Tas nozīmē - lietusūdens noteku sastāvs netiek filtrēts vai attīrīts - notekās izmestie atkritumi un cigarešu filtri tiek izvadīti dabā.
Tāpēc "Zaļā josta" uzsver, ka cigarešu izsmēķi, kas ir kaitīgām un toksiskām vielām un smagajiem metāliem piesūcināti plastmasas izstrādājumi, ir izmetami tikai un vienīgi sadzīves atkritumu konteinerā.
Nometot zemē vai pilsētas ielās, izsmēķi pa tiešo vai caur lietusūdens notekām nonāk vidē, piesārņojot dabu un dzeramo ūdeni ar nikotīnu, smagajiem metāliem un virkni citu ķīmisko savienojumu, daļa no kuriem ir toksiska. Savukārt pats filtra materiāls gadu gaitā sadalās mikroplastmasas daļiņās, kas apdraud dzīvos organismus un agri vai vēlu nonāk mūsu pašu organismā ar uzturā lietoto piesārņoto pārtiku un ūdeni.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Zaļā josta" 2020.gadā strādāja ar 8,238 miljonu eiro apgrozījumu un 669 298 eiro peļņu. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti. Uzņēmums pieder "TAK investīcijas" (30%), SIA "City Energy" (30%) un SIA "Zaļā karte" (40%).