Līdz 2027.gadam pasažieru vilcienu ātrumu plānots palielināt līdz 160 kilometriem stundā
Līdz 2027.gada beigām dzelzceļa transportā plānots palielināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 160 kilometriem stundā, tai skaitā Latgales reģionā iecirknī Aizkraukle-Daugavpils un Krustpils-Rēzekne, samazinot braukšanas laiku par 15 minūtēm, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien Ludzā uzklausīja valdība.
Tāpat plānots paaugstināt satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, un likvidēt vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas, tādejādi samazinot ekspreša vilcienu braukšanas laiku un veicinot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un reģionālo attīstību.
Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas ietvaros plānots izbūvēt stacijās paaugstinātās pasažieru platformas, ierīkot vienotas informatīvās apziņošanas sistēmas un videonovērošanas sistēmas, paaugstinot pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī samazinot ietekmi uz vidi. Stratēģijā ir paredzētas investīcijas Latgales reģionā.
Līdz 2027.gada beigām plānots veikt ieguldījumus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijā posmā Krustpils - Daugavpils - Indra (stacijās "Trepe", "Līvāni", "Jersika", "Nīcgale", "Vabole", "Līksna", "Daugavpils", "Krāslava") un posmā Krustpils - Rēzekne - Zilupe (stacijās "Kūkas", "Mežāre", "Atašiene", "Stirniene", "Varakļāni", "Viļāni", "Sakstagals", "Rēzekne II", "Taudejāņi", "Cirma", "Ludza", "Istalsna", "Nerza", "Briģi", "Zilupe").
Kā norādīts ziņojumā, lai sniegtu ieguldījumu Latgales reģiona attīstības veicināšanā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, trīs gados ieviesti jauni vilcienu reisi, veikti uzlabojumi sabiedriskā transporta sistēmā, izbūvēta optiskā tīkla trase 540 kilometru garumā un atjaunoti teju 800 kilometru autoceļu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) norāda, ka ieguldījumi gan sakaru, gan ceļu infrastruktūras attīstībā ir būtiski, lai dotu pamatu uzņēmējdarbības veicināšanā un līdz ar to darba vietu radīšanā un reģiona izaugsmē kopumā. Savienojamības uzlabošana kā pamats reģiona sekmīgai attīstībai ir viens no stratēģiskajiem mērķiem, kas paredzēts Latgales ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un sakrīt arī ar Satiksmes ministrijas darba prioritātēm.
Veikti uzlabojumi sabiedriskā transporta sistēmā, liekot uzsvaru uz savienotajiem reisiem starp vilcienu un autobusu satiksmi. Linkaits uzsver, ka vilcienu reisu papildināšana un jaunu reisu atklāšana stiprina dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. Viņš norāda, ka, uzlabojot dzelzceļa sistēmu un palielinot vilcienu ātrumu, pieskaņojot laikus autobusiem, kas pasažierus no dzelzceļa stacijas nogādā tālāk uz apdzīvotām vietām, esam ieguvuši pasažieru uzticību.
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, lai veicinātu videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai Latgales reģionā paredzēti vairāk nekā 60 miljonu eiro ieguldījumi Daugavpilī un Rēzeknē - jaunu, videi draudzīgu autobusu iegādei un tramvaju infrastruktūras attīstībai.
Pēdējos gados Latgales reģionā valsts galvenajos, reģionālajos un vietējos autoceļos veikti būvdarbi gandrīz 800 kilometru garumā. Valdībā jau izskatīta gan valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija, gan reģionālo autoceļu būvniecības plāns līdz 2027.gadam.
Starp prioritāri atjaunojamiem valsts reģionālo autoceļu posmiem Latgalē ir, piemēram, valsts reģionālā autoceļa P36 Rēzekne-Gulbene posms, valsts reģionālā autoceļa P35 Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) posms no Balviem uz Viļaku, valsts reģionālā autoceļa P45 Viļaka-Kārsava posms, kā arī valsts reģionālais autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona (Madonas apvedceļš) posms no Krāslavas uz Preiļiem.