Veselības nozares budžets piecu gadu laikā, no 2017.gada līdz 2022.gadam, ir audzis par 76%, norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā par valdības deklarācijas izpildi, ko šodien izbraukuma sēdē izskata valdība.
Šogad veselības nozares budžets veido 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču 2017.gadā tas veidoja 3,5%. Tomēr arī šobrīd šis rādītājs ir zem vidējā Eiropā, kur veselības nozarei vidēji ir atvēlēti 8% no IKP. VM ir izvirzījusi mērķi līdz 2027.gadam veselības nozarei sasniegt vismaz 6% no IKP.
Prioritāri finansējums veselības nozarē ir nepieciešams darbinieku atalgojumam, ģimenes ārstu pakalpojumu attīstībai, kvalitātei un modernizācijai, profilaksei, veselīgam dzīvesveidam, atkarībām, onkoloģijai, retajām slimībām, kā arī psihiskajai veselībai, norādīts VM ziņojumā.
Darbinieku atalgojums veselības aizsardzības nozarē ir audzis ievērojami straujāk nekā citās nozarēs, liecina informācija ziņojumā. Piecu gadu laikā šajā nozarē algas ir pieaugušas par 123%, savukārt pārējās nozarēs vidēji šis rādītājs ir 56%. Turklāt ir izstrādāts jauns ārstniecības personu atalgojuma modelis, kas, kā tiek pausts ziņojumā, ir "caurspīdīga, skaidra, taisnīga atalgojuma sistēma, atkarībā no paveiktā darba un kvalitātes". VM ir uzstādījusi mērķi līdz 2027.gadam katru gadu palielināt algas par apjomu līdz 9,5%.
No 2018.līdz 2022.gadam reģionos ir piesaistīta 1271 ārstniecības persona, no kurām Latgalē ir piesaistīti 464 darbinieki jeb 36%. Tālākizglītību ir apguvuši 33 395 speciālisti, no kuriem Latgalē to ir paveikušas 4940 personas. Tāpat ir unificēta māsu izglītība bakalaura studiju līmenī, palielināts rezidentu skaits, noteikta prasība visiem rezidentiem maksāt algu, kā arī izveidota elastīgāka rezidentūras organizācija, norādīts VM ziņojumā.
Valsts apmaksāto pakalpojumu skaits ir pieaudzis par vismaz 40, ietverot dažādus onkoloģiskos pakalpojumus, autiskā spektra diagnostiku bērniem, cukura diabēta skrīningu, pārmantotu slimību skrīningu ambulatori jaundzimušajiem, bērna agrīnās attīstības skrīningu un citus.
Latgalē kopš 2019.gada ir ieviesti 11 jauni veselības aprūpes pakalpojumi onkoloģijā, endokrinoloģijā, traumatoloģijā un citās ārstniecības jomās. Ir izveidotas arī astoņas jaunas ģimenes ārstu prakses, pieci jauni zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji, septiņi ambulatorās psihoterapeitiskās vai psiholoģiskās palīdzības sniedzēji, kā arī pieci psihoemocionālās veselības uzraudzības un atbalsta kabineti.
No 2014.līdz 2020.gadam ir veikti ieguldījumi Latgales veselības aprūpes infrastruktūrā. Piemēram, Daugavpils reģionālajai slimnīcai ir piešķirti 6 496 629 eiro, Rēzeknes slimnīcai - 3 374 077 eiro, bet Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai - 1 394 049 eiro. Covid-19 finansējums Latgales slimnīcu infrastruktūras uzlabošanai sasniedza 6 348 986 eiro.