Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) kopš 2020.gada 35 komersantiem noteicis pienākumu atmaksāt nepamatoti vai nelikumīgi saņemto elektroenerģijas obligātā iepirkuma valsts atbalstu 4,606 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāvji.
Īstenojot elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, BVKB šogad pirmajā pusgadā ir izvērtējis 230 komersantu, kas saņem valsts atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā, pārskatus par elektrostaciju darbību 2021.gadā.
Tāpat veiktas 23 klātienes pārbaudes elektrostacijās, konstatējot, ka atsevišķās elektrostacijās uzstādīti normatīvu prasībām neatbilstoši saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas mēraparāti, kā arī kurināmā uzskaites mērīšanas līdzekļi, nav nodrošināta atbilstoša siltumenerģijas uzskaite, kā arī elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda neatbilst līgumā ar SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" norādītajai jaudai.
Gada pārskatu izvērtēšanas, klātienes apsekojumu, kā arī komersantu nodokļu nomaksas pārbaužu rezultātā komersantiem izteikti 32 brīdinājumi par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu.
2022.gada pirmajā pusgadā par dažādām konstatētām neatbilstībām un pārkāpumiem, kā arī, saņemot komersantu iesniegumus par atteikšanos no obligātā iepirkuma tiesībām, BVKB ir pieņēmis 169 lēmumus par komersantiem piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, kas ir būtiski vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Savukārt no 2022.gada sākuma līdz 17.augustam pieņemti 188 lēmumi par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
Kopš 2020.gada līdz šā gada 17.augustam BVKB kopumā ir pieņēmis 256 lēmumus par komersantiem piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, tostarp 74 lēmums par konstatētām neatbilstībām un normatīvu pārkāpumiem, bet 182 gadījumos komersanti atteikušies no obligātā iepirkuma tiesībām.
Šogad pirmajā pusgadā ar BVKB lēmumiem komersantiem noteikts pienākums atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti vai nelikumīgi saņemto valsts atbalstu 571 152 eiro apmērā. Savukārt kopš 2020.gada 35 komersantiem noteikts pienākums atmaksāt kopumā 4 605 523 eiro, no kuriem atgūti 1 920 715 eiro.
BVKB pārstāvji norāda, ka piešķirtā atbalsta atgūšanas process turpinās, tostarp daļai komersantu vēl ir laiks labprātīgai samaksai, taču daļa nodota piespiedu izpildei.
Kopš 2020.gada 1.janvāra elektroenerģijas ražotāji, kuri pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, maksā elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodevu. 2022.gada pirmajā pusgadā kā šīs nodevas maksājumi valsts budžetā papildus ieskaitīti 230 378 eiro.
Šogad 17.augustā valsts atbalstu saņēma 47 elektrostacijas, tostarp tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ir 17 biogāzes elektrostacijām, 10 biomasas elektrostacijām, divām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, 11 hidroelektrostacijām un četrām vēja elektrostacijām, kā arī trim komersantiem ir tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Kopš 2020.gada BVKB kompetencē ir energoefektivitātes jautājumu administrēšana. Likums paredz lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem regulāri veikt uzņēmumu energoauditu vai uzturēt sertificēto energopārvaldības sistēmu vai sertificēto vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu. 2022.gadā BVKB īsteno energoefektivitātes pārraudzību 1177 komersantiem, no tiem 259 ir lielie uzņēmumi, bet 918 - lielie elektroenerģijas patērētāji.
Šogad lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā 94 komersanti iekļauti pirmoreiz, un viņiem likuma prasības būs jāizpilda gada laikā.
Ja lielais elektroenerģijas patērētājs noteiktajā kārtībā un termiņos nav izpildījis pienākumus, komersantam tiek piemērota energoefektivitātes nodeva. Pārskata periodā ir izdoti septiņi lēmumi par energoefektivitātes nodevas piemērošanu, ar kopējo nodevas apmēru 76 599 eiro.
BVKB veic padziļinātās klātienes pārbaudes pie komersantiem un pašvaldībām ar mērķi pārliecināties par pienākumu izpildi. Šogad BVKB īstenojis 25 padziļinātās pārbaudes, no tām sešas veiktas pie lielajiem uzņēmumiem, bet 19 - pie lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Nevienā no pārbaudēm neatbilstības netika konstatētas.
Lai nodrošinātu valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu, BVKB 2021.gada nogalē ar 11 komersantiem noslēdza līgumus par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi. Rezervju kopapjoms ir 304 000 tonnu. 2022.gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiek uzglabātas Latvijas teritorijā, bet pārējais apmērs tiek uzglabāts Lietuvā un Zviedrijā.
Šogad jūnijā BVKB izsludināja jaunu iepirkumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei 2023.gadam. Iepirkuma procedūras rezultāti būs zināmi 2022.gada ceturtā ceturkšņa sākumā.
Šogad veiktas 28 pārbaudes pie komersantiem, kas glabā valsts naftas produktu drošības rezerves. Pārbaudēs BVKB īsteno ne tikai apmēra kontroli, bet arī uzglabājamo naftas produktu kvalitātes kontroli.
Degvielas kvalitātes uzraudzības ietvaros šā gada pirmajā pusgadā BVKB ņēmis 163 degvielas - 94 benzīna (95., 98.markas) un 69 dīzeļdegvielas - paraugus no 66 degvielas uzpildes stacijām visā Latvijas teritorijā. Neatbilstības netika konstatētas.
BVKB komersantiem, kas tirgo dabasgāzi kā transporta degvielu, piemēro atbalstu akcīzes nodokļa samazinājuma veidā. 2022.gada pirmajā pusgadā BVKB ir pieņēmis 15 lēmumus, kas adresēti trim komersantiem, par atbalsta apmēru 100 425 eiro apmērā jeb 12 413 megavatstundas (MWh).
Kopš 2021.gada 1.septembra pilnā apmērā darbojas aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS), kas nodrošina valsts atbalsta saņemšanu norēķiniem par elektroenerģiju.
2022.gada jūnija beigās aizsargāto lietotāju skaits bija 90 358, no tiem 32 545 daudzbērnu ģimenes, 36 020 trūcīgas maznodrošinātas personas, 21 793 personām ar pirmās grupas invaliditāti vai bērnu invalīdu. Kopā aizsargātajiem lietotājiem pārskata periodā atbalstā piešķirti vairāk nekā deviņi miljoni eiro. Šobrīd aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniegšanā ir iesaistījušies divi elektroenerģijas tirgotāji - AS "Latvenergo" un SIA "Tet".