Lai pārbaudītu un izmeklēšanā nostiprinātu faktus par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem, prokurori no Latvijas jau vairākas reizes apmeklējuši Ukrainu, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Līdz šim Latvijas izmeklētāji uzklausījuši vairāk nekā 50 liecības par Krievijas pārstāvju iespējamajiem noziegumiem Ukrainā, un vairāk nekā 20 gadījumos sniegta tāda informācija, ko var izmantot izmeklēšanā. Informācija tiek uzkrāta, tostarp ir arī audio un video ieraksti. Vairākos gadījumos prokurori jau bijuši Ukrainā, lai pārbaudītu faktus, pastāstīja Stukāns.
Starp Latvijas tiesībsargu izmeklētajiem noziegumiem ir arī slepkavības, Krievijas armijas pastrādātie noziegumi pret civiliedzīvotājiem u.c.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) 15.martā sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām. Kriminālprocesu uzrauga prokuratūra.
Jau ziņots, ka 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Kara rezultātā Latvijā līdz šim nokļuvuši tūkstošiem bēgļu, no kuriem daļa pieteikušies liecību sniegšanai VDD izmeklētajā kriminālprocesā.
Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.
Ģenerālprokurors Stukāns maijā Hāgā parakstījis vienošanos par Latvijas dalību apvienotajā izmeklēšanas grupā (AIG), kuras uzmanības centrā ir Krievijas pastrādātie noziegumi Ukrainā.