Enerģētikas eksperts: Uz “Latvijas Gāzi” pašlaik paļauties nevar, jo tā nav atraujama no “Gazprom”

Šovasar stājās spēkā izmaiņas likumā, kas atņem Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem balsstiesības Latvijas kompānijās, kuras ir svarīgas nacionālajai drošībai. Šis liegums attiecas arī uz “Latvijas Gāzi” (LG), kuras meitassabiedrība atbild par gāzes sadali Latvijā. Kā noskaidroja LTV raidījums “de facto”, pretēji ierobežojumam, Krievijas kompānija “Gazprom” pēdējās LG akcionāru sapulcēs tomēr ir piedalījusies.

LG augustā divas reizes paziņojusi, ka tās rīcībā nebūs pietiekošas gāzes rezerves, lai nodrošinātu likuma prasības par Inčukalnā glabājamo gāzes apjomu mājsaimniecībām. Šie paziņojumi, kas ir pretrunā, Ekonomikas ministrijas datiem, vedina domāt, ka LG nevēlas vai patiešām nevar pirms apkures sezonas nodrošināt gāzi vajadzīgajā apjomā.

Taču Krievijas sāktā kara apstākļos ir vēl viena neatrisināta problēma - Latvijā par gāzes nogādāšanu līdz adresātiem atbild LG meitas uzņēmums, kuram arī lielākais akcionārs pastarpināti ir “Gazprom”.

Pirms vairākiem gadiem izbeidzot Krievijas gāzes monopolu, galveno uzmanību pievērsa lielo cauruļvadu un Inčukalna pazemes krātuves neatkarībai. Taču mazie cauruļvadi jeb gāzes sadales sistēma tā arī palika bijušā monopolista “Latvijas Gāze” paspārnē.

Enerģētikas konsultants Gatis Ābele uzskata, ka uz “Latvijas Gāzi” pašlaik nevar paļauties, jo tā nav atraujama no akcionāra “Gazprom”: “Jau no pagājušā gada, kad sākās apzināta Krievijas gāzes piegāžu ierobežošana Eiropā, cenu audzēšana, mēs jau redzējām, ka “Latvijas Gāze” nedomāja par alternatīvu piegāžu avotu meklēšanu, jo tas būtu pretrunā ar tās akcionāriem.”

Tādēļ, viņaprāt, “Gazprom” ietekme uz gāzes sadali Latvijā ir riskanta. “Kas notika Eiropā ar “Nord stream” vadu - Gazprom mierīgi varēja paziņot, ka tam pietrūkst detaļu, turbīnu kaut kādam “Nord stream” posmam un mēs vairs jūs nevaram apgādāt ar gāzi. Pietiktu pāris spiediena samazināšanas stacijās arī šāda veida darbību veikt un paziņot, ka esošās iekārtas nestrādā, sankcijas neļauj mums to nodrošināt, un to ir teorētiski iesējams izdarīt arī uz piegādēm “Latvenergo”,” kā vienu no potenciālajiem riskiem min Ābele.

Gāzes sadali veic LG meitasuzņēmums “Gaso”, kuram ir tie paši īpašnieki: “Gazprom”, “Itera Latvija”, Luksemburgas investīciju fonds “Marguerite” un Vācijas “Uniper Ruhrgas”. Nozīmīgos jautājumos balsu pārsvaru “Gazprom” nodrošina kopā ar “Iteru”, kuras īpašnieki ir “Rosneft” un Juris Savickis. Viņiem ir sešas no vienpadsmit balsīm LG un “Gaso” padomēs, kuru priekšsēži ir augsta līmeņa “Gazprom” darbinieki.

Vai gāzes sadales operators “Gaso” tiešām ir neatkarīgs un netiek ietekmēts no LG puses, to katru gadu pārbauda sabiedrisko pakalpojumu regulators. Un līdz šim “uz papīra” viss bijis labi.

“Jā, šāda pārliecība mums radās, iepazīstoties gan ar ar viņu iesniegtajiem dokumentiem, gan pieprasot papildus informāciju, gan arī auditoru atzinumu,” stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Alda Ozola. Par neformālām saitēm abu uzņēmumu starpā, kuras nevar izzināt no pārskatiem vai sēžu protokoliem, viņai nav informācijas.

Tomēr šovasar LG būtiski mainījās spēku samērs. Jūnijā Saeimas vairākums nobalsoja, ka Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem nedrīkst būt būtiska līdzdalība nacionālai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās. Attiecīgi šādi akcionāri zaudē balsstiesības arī LG.

“Uz “Gazprom” un “Iteru” attiecas Nacionālās drošības likumā noteiktie ierobežojumi par to, ka viņiem tiek liegtas balsstiesības un piedalīšanās “Latvijas Gāzes” akcionāru sapulcēs, jo caur šo uzņēmumu tiek realizēta ietekme [“Gaso”],” skaidro Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore.

Tas nozīmē, ka uzņēmumā balsstiesības tagad ir fondam “Marguerite”, “Uniper” un mazajiem akcionāriem. Iespējams, tas ļāvis pēdējos mēnešos iekustināt jautājumu par sadales sistēmas operatora “Gaso” pilnīgu nodalīšanu no LG. To jau pirms vairākiem gadiem nesekmīgi piedāvāja akcionārs “Marguerite”.

Tomēr LG citādāk nekā Ekonomikas ministrija interpretē pēdējās izmaiņas Nacionālās drošības likumā. LG ļāvusi “Gazprom” piedalīties akcionāru sapulcēs, tajā skaitā 8.augusta sēdē, bet jautājumā par reorganizāciju “Gazprom” nebalsoja, zināms “de facto”. “Itera Latvija” gan akcionāru sapulcēs nepiedalījās.

Ministrijas pārstāvis Lore apliecina, ka, pat tikai reģistrējot “Gazprom” akcionāru sapulcei, “ir pārkāpts likums.”

Pagaidām “Gazprom” piedalīšanās nekā nav kavējusi “Gaso” nodalīšanas procesu, taču, kā var izsecināt no LG statūtiem, “Gazprom” pielaišana potenciāli var traucēt nākotnē, jo par reorganizāciju būs jānobalso 85% no sapulcē pārstāvētajiem akcionāriem. Ja “Gazprom” vēlēsies pasākumu sabotēt, tad balsu var nepietikt.

Ekonomikas ministrijā apliecina, ka ar uzņēmuma vadību runās par pareizu likuma interpretāciju, proti, ka “Gazprom” no akcionāru sapulcēm jātur pa gabalu.

“Ja tomēr LG valde nepiekritīs mūsu redzējumam un kaut kādā veidā, reģistrējot “Gazprom” un “Itera” piedalīšanās tiesības, radīs šķēršļus reorganizācijas turpināšanai, mēs izmantosim visus likumiskos instrumentus, lai realizētu reorganizāciju,” uzsver Lore.

LG interviju par sadales uzņēmuma “Gaso” nodalīšanu atteica, pamatojot, ka šos jautājumus var komentēt tikai vadītājs Aigars Kalvītis, bet viņš ir atvaļinājumā.

Telefonsarunai piekrita viens no LG akcionāriem Savickis, bet plaši apspriest Saeimas lēmumu liegt “Iterai” izmantot balsstiesības negribēja.

“Vai tas nāks par labu Latvijas tautsaimniecībai kopumā, tas, protams, tāds jautājums sarežģīts, bet politiski ir pieņemts tāds lēmums. Punkts,” saka Savickis. Viņš apliecina, ka “Gazprom” akcionāru sapulcēs joprojām piedalās, un viņš uzticas LG vadībai, kas ļauj “Gazprom” pārstāvjiem būt klāt lēmumu pieņemšanā.

Savickis uzskata, ka LG rietumu akcionāru vēlme nodalīt sadales uzņēmumu no gāzes tirgotāja ir saistāma ar interesi pēc iespējas izdevīgāk pārdot savus ieguldījumus un Latviju pamest.