Veselības ministrija (VM) rosina pārskatīt esošo vakcinācijas pret Covid-19 kārtību, atsakoties no obligātas prasības pret Covid-19 būt vakcinētiem veselības aprūpes darbiniekiem, vienlaikus nodrošinot tiesības darba devējiem lemt par darbavietās ar augstu Covid-19 inficēšanās risku nodarbināto darbinieku pienākumu potēties.
Saskaņošanai iesniegto noteikumu par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai grozījumu anotācijā skaidrots, ka no 2022.gada 1.septembra par pilnībā vakcinētu personu tiek atzīta persona, kura saņēmusi primāro vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai un Valsts zāļu aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Vakcinācijas rokasgrāmatai un kurai kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas dienas ir pagājušas ne vairāk kā 150 dienas vai pēc "Janssen" ražotās vakcīnas saņemšanas - ne vairāk kā 60 dienas, vai persona, kura saņēmusi balstvakcināciju.
Minētais punkts no 1.septembra attiektos tikai uz veselības aprūpes darbiniekiem, jo līdz šim noteikumos kā obligāta prasība, pildot darba pienākumus, būt vakcinētiem ir saglabāta tikai šīs profesijas pārstāvjiem.
Imunizācijas valsts padome augusta sākumā pauda, ka šobrīd cirkulējošiem SARS-CoV-2 vīrusa variantiem pārslimošanas epizode vairs nav pielīdzināma vienai vakcīnas devai, kā arī primārā vakcinācija vai balstvakcinācija, kas veikta sen, nesniedz tik labu aizsardzību pret SARS-CoV-2 vīrusa pašlaik cirkulējošajiem variantiem. Latvijā vairumam iedzīvotāju jau ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas, un jaunākie dati liecina, ka vakcinācija mazāk pasargā no vīrusa transmisijas, joprojām paliekot nozīmīgai smagas saslimšanas un mirstības novēršanā.
VM skaidroja, ka aktuālākās tendences, kas valda gan Eiropas Savienība (ES), gan citviet pasaulē ir: aktuālās vakcinācijas nozīmīgums šī gada rudenī un tiesības darba devējam organizācijās, kurās ir augsts risks Covid-19 izplatībai, darba nepārtrauktības novēršanai prasīt saviem darbiniekiem veikt aktuālo vakcināciju.
Rudenī ir sagaidāms, ka ES valstis saņems jaunās, pielāgotās bivalentās vakcīnas pret Covid-19, kas, pirmsšķietami, labāk pasargās vakcinējamās personas pret SARS-CoV-2 jaunajiem paveidiem. Tas nozīmē, ka rudenī cilvēkiem tiek rekomendēts saņemt otro balstvakcīnu, šai balstvakcinācijai izmantojot bivalentās mRNS vai citu tehnoloģiju balstvakcinācijai piemērotās vakcīnas, tiklīdz tās ir pieejamas.
Tāpat pakāpeniski, līdz ar pielāgoto vakcīnu saņemšanu šajā rudenī, Imunizācijas valsts padome aicina turpmāk vairs neuzskaitīt iepriekš saņemtās Covid-19 vakcīnu devas un pārslimošanas faktus un, nozīmējot balstvakcināciju, neveidot sarežģītus Covid-19 vakcinācijas algoritmus, turpmāk balstvakcinācijas skaidrojumos un komunikācijā piemērojot vienas sezonālās balstvakcīnas principu. VM ieskatā šāda principa ieviešana ļautu pakāpeniski plānot pāreju uz sezonālu pieeju vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanā, kas nākotnē vakcinācijas shēmu padarītu vēl vieglāk saprotamu un realizējamu.
Līdz ar to pašreizējos apstākļos nav racionāli ārstniecības personām nodarbinātības aspektā saglabāt prasību darba pienākumus veikt tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī ir jāatceļ iepriekš paredzētā prasība šīm personām,sākot ar 1.septembri, būt primāri vakcinētām vai balstvakcinētām,
pārliecināta VM.
Ministrijā akcentēja, ka svarīga ir aktuālā vakcinācija, kas spēj pasargāt cilvēku no smagas saslimšanas un nāves. Tādējādi tiek aktualizēta arī "pilnībā vakcinētas personas" definīcija, vairāk neminot vakcinācijas termiņu, bet uzsverot, ka cilvēks ir vakcinēts ar tādu vakcīnas devu skaitu, kas konkrētajā laika periodā nodrošina vakcīnas izraisītu aizsardzības efektu.
Tādējādi noteikumos tiek paredzēts svītrot obligāto pienākumu ārstniecības personām būt vakcinētām pret Covid-19, bet, ņemot vērā to, ka ir stingri rekomendēts cilvēkiem, kas savus darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19, būt ar aktuālu vakcināciju pret Covid-19, kas nodrošina aizsardzību pret aktuālo SARS CoV-2 paveidu, noteikumos tiek saglabātas tiesības darba devējam noteikt pienākumu darba pienākumus veikt tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Tas attiektos uz darbiniekiem, kas, veicot savus darba pienākumus, var radīt risku citu cilvēku veselībai (tie ir darbi, kas tiek veikti ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kuru veselībai ir augsts risks saistībā ar Covid-19, piemēram ārstniecības, ilgstošas sociālās aprūpes vai ieslodzījuma vietās), vai kuru darba nespēja var radīt risku organizācijas darba nepārtrauktībai, proti darbinieki, kuru aizvietošana praktiski nav iespējama un kuru prombūtnes laikā netiks sniegti sabiedrībai nozīmīgi pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpes, komunikāciju, finanšu, sociālie u.tml. pakalpojumi.
Tādējādi tiek sašaurināti kritēriji darba vietām, kur darba devējs var noteikt pienākumu darbiniekam būt vakcinētam, neparedzot par pienākuma vakcinēties kritēriju paša darbinieka veselības aizsardzību. Taču, darba devējam plānots saglabāt tiesības noteikt katra darbinieka (amatpersonas) (tai skaitā brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojuma līgumiem) inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai, izvērtējot viņa darba pienākumus un darba apstākļus, un noteikt tos darbus, kurus var veikt tikai pilnībā vakcinētas personas, ņemot vērā arī šādu kritēriju: darbinieks veic organizācijas darbības nepārtrauktībai kritiski svarīgus darba uzdevumus un darbinieka darba nespēja var radīt risku organizācijas darbības nepārtrauktībai. Tādējādi darbinieka veselības aizsardzība joprojām netieši būs vakcinācijas kritērijs. Aktuālo vakcināciju apliecinās derīgs vakcinācijas sertifikāts.
Tāpat arī noteikumu projekts paredz nosacījumu, ka, ja darbinieks darba devēja noteiktajā laikā nav veicis vakcināciju, darba devējs viņu var atstādināt no darba pienākumu veikšanas. Bet, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību aizsardzību, noteikumu projekts arī paredz to, ka darba devējs nevarēs pieprasīt darbiniekam veikt vakcināciju neiespējami īsā laikā un, ja darbinieks to nav veicis, viņu atstādināt no darba pienākumu veikšanas. Tādēļ ir iekļauta norma, ka darba devējs var noteikt termiņu vakcinācijas veikšanai, kas nav īsāks par vienu mēnesi.