Saeimas priekšsēdētāja: Jāmeklē līdz šim nebijuši risinājumi, kā stabilizēt naudas vērtību

Mūsdienu izaicinājumi liek meklēt jaunus risinājumus stabilai naudai, ceturtdien Latvijas naudai veltītā konferencē sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, Mūrniece savā runā atzina, ka 21.gadsimta divdesmitie gadi atnākuši ar saviem izaicinājumiem - pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā un enerģētisko krīzi. "Šie notikumi liek meklēt līdz šim nebijušus risinājumus, kā stabilizēt naudas vērtību," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzrunājot konferences "Nauda Latvijā no neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām" dalībniekus.

Kā vienu no pašreizējām iezīmēm Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja lielāku valsts līdzdalību ekonomiskajos procesos. "Šo nepieciešamību mēs redzējām atbalsta mehānismu izstrādē Covid-19 krīzes izraisīto seku līdzsvarošanā, gan arī redzam tagad, kad domājam, kā palīdzēt iedzīvotājiem vieglāk pārdzīvot vēl nebijušu enerģētisko krīzi," pauda politiķe.

Tāpat Mūrniece atzīmēja, ka pārmaiņas cilvēka attiecībās ar naudu neizbēgami radīs mūsdienu tehnoloģiskie procesi. Tāpēc jau tagad ir svarīgi saprast, kā ne visai tālā nākotnē rīkosies atbildīgās institūcijas, lai nodrošinātu naudas kontroli un drošību. "Mums acīmredzot jārīkojas tā, lai Latvijā šie pārmaiņu procesi neietekmētu sabiedrības stabilitāti," sacīja parlamenta spīkere.

Atskatoties uz Latvijas naudas ceļu līdz mūsdienām, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka, "lai cik sarežģītos apstākļos notika neatkarīgas Latvijas dibināšana un tāpat atjaunošana, no šodienas perspektīvas var teikt - nacionālās valūtas radīšana un ieviešana abos gadījumos notika sekmīgi, lai arī nebūt ne vienkārši".

Kā sekmīgu Mūrniece atzīmēja Latvijas rubļa izveidošanu kā pārejas posma naudu ekonomikas stabilizēšanā pirms lata noteikšanas par pilntiesīgu un leģitīmu valūtu. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas valstsvīri un amatpersonas bija spējuši radīt stipru latu, kas palīdzēja veidot uzticību nacionālajai valūtai, kā arī mazināja sabiedrības bažas pirms iestāšanās eirozonā.

"Lats bija ļoti gaidīts un cienīts kā viens no mūsu nacionālās valsts simboliem. 1922.gadā tas apliecināja jaundibinātās valsts ekonomisko neatkarību un spēku pēc 1.pasaules kara, bet atjaunotajā Latvijas Republikā pēc 50 okupācijas gadiem lats kā stipra un dārga valūta bija reāla, taustāma saikne ar pirmskara Latviju, apliecinot, ka notikusi atgriešanās brīvvalstī," sacīja Mūrniece.

Kā ziņots, konference par Latvijas naudu tiek rīkota, atzīmējot 30 gadus kopš Latvijā atjaunota finanšu un ekonomiskā neatkarība.