Plāno ar likumu ierobežot krievu valodas lietošanu darbā un publiskās vietās

Tieslietu ministrija (TM) strādā pie Divvalodības ierobežošanas likumprojekta, kas ierobežotu krievu valodas lietošanu darba vietās un publiskās vietās, portālam "Delfi" pavēstījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Pēc viņa sacītā, šis likums izrietētu no 2012.gada februārī notikušā valodas referenduma, kurā pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 74,8% vēlētāju.

Lai arī referendums apliecināja iedzīvotāju vēlmi pēc latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas, ministrs norāda, ka "praksē ilggadējas sekas rusifikācijai ir tādas, ka ir nostiprinājusies prakse ikdienas saziņā, pakalpojumu sniegšanā un arī darba vietās līdztekus izmantot gan latviešu, gan krievu valodu".

Tas notiek, neskatoties uz to, ka tiek nodrošināta iespēja visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu, atzīmē politiķis, piebilstot, ka "prakse ir tāda, ka no visiem latviešiem ļoti dažādās situācijās tiek prasītas krievu valodas zināšanas".

"Šis būtu jānovērš, izņemot atsevišķus gadījumus, kas būtu uzskaitīti likumā. Bet sabiedrībai būtu svarīgi zināt, ka komersantu, kā arī saziņai darba vietās ir jālieto latviešu valoda," uzskata Bordāns.

Pēc viņa paustā, šāds likums tuvākajā laikā varētu tikt virzīts uz valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmi. Pēc tam to būtu iespējams iesniegt Saeimā.

Jautājums par to, vai tas attiektos arī uz automātiskajiem atbildētājiem, tostarp dažādiem privātā vai publiskā sektora uzņēmumiem, kas nereti piedāvāta saziņu ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, Bordāna ieskatā vēl būtu apspriežams, taču politiķis pieļauj, ka tas varētu attiekties arī uz šādiem gadījumiem.

"Būtu noteikts, ka preču mazumtirdzniecības vietā aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Tas ietvertu, ka arī šādos telefonu paziņojumos un arī banku saziņā būtu izslēdzama krievu valoda," skaidro ministrs.

Likums varētu attiekties arī uz darba sludinājumiem, kuros tiek prasītas krievu valodas zināšanas. "Piemēram, mēs paredzētu, ka, ja darba devējs nodarbina vismaz 50 darbiniekus un vismaz pieciem darbiniekiem pieprasa zināt vai lietot valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, vai to uzskata par priekšrocību darba tiesisko attiecību nodibināšanai, tad darba devējs pievieno pamatojumu," atzīmē politiķis.

Šo pamatojumu tālāk izskatītu Valsts valodas centrs un Valsts darba inspekcija. Savukārt darba devējam būtu jāiziet attiecīgā saskaņošana ar abām iestādēm.

Kā ziņots, Valsts darba inspekcija saņēmusi vairākas sūdzības par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas. Tāpēc inspekcija atgādina, ka Darba likumā noteikts - darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.