Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju pēc atpūtas dabā nesavāc atkritumus aiz sevis

Kopumā to, ka aiz sevis nesavāc atkritumus, atzinuši 26% aptaujāto.

Savukārt 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir pamats uztraukties par piesārņojumu upēs, tomēr iedzīvotāji ir salīdzinoši maz informēti par draudiem, ko atkritumi nodara ūdenstilpēm un tajās mītošajām dzīvajām radībām.

Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju nezina, ka atkritumi dabā rada apdraudējumu ūdens iemītniekiem un tie paliek ūdenstilpēs vairākus gadu desmitus. Aptuveni puse iedzīvotāju neaizdomājas, ka nesavāktie atkritumi nonāk jūrā un tie var būt bīstami atpūtniekiem, piemēram, saplēstas stikla pudeles vai metāla bundžas.

Turklāt 64% nezina, ka plastmasas atkritumi sadalās mikroskopiskās daļiņās, kas ietekmē citus dzīvos organismus.

Atkritumi un piesārņojums veicina ūdenstilpju un atpūtas vietu aizaugšanu un degradēšanos, kā arī zivju populāciju samazināšanos, līdz ar to ir būtiski pievērst uzmanību savai uzvedībai, pavadot laiku ūdenstilpēs un pie tām.

Projekta īstenotāji uzsver, ka, atpūšoties dabā, svarīgi būt pēc iespējas mazāk ietekmēt norises dabā, jāuzvedas klusu, jāpārvietojas pa iestaigātām takām, ugunskurs jākurina tikai īpaši ierīkotās vietās, nedrīkst piesārņot ūdenstilpes.

Tāpat jābūt atbildīgiem, vedot mājdzīvniekus pastaigā, pēc viņiem vienmēr sakopjot.

Atkritumu apsaimniekošana dabas takās prasa lielus finanšu un cilvēku resursus zemes īpašniekiem un dabas objektu apsaimniekotājiem. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes aprēķiniem, atkritumu apsaimniekošana dabas objektos Latvijā kopumā izmaksā 15 000 eiro gadā.

Bieži dabas takās nevar piebraukt ar transportu. Turklāt atkritumiem dabā tiekot klāt dzīvnieki - tie var savainoties, saindēties, kā arī iet bojā.