Saeimas paziņojums, atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, ir saprotams un atbalstāms, tomēr juridiski tas nav izstrādāts līdz galam, norāda politologs Kārlis Daukšts.
Viņš atzīmēja, ka paziņojums satur daudz pretrunīgu momentu, turklāt nav mehānisma, kā paziņojumā paustais tiks īstenots, kā tas ietekmēs Krievijas sabiedrību. Tāpat pagaidām nav skaidrs, kāda būs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, sevišķi Francijas un Vācijas nostāja.
Daukšts uzsvēra, ka Saeimas rīcība ir saprotama, jo daļa Krievijas iedzīvotāju sociālajos tīklos velta naidpilnus izteikumus par ukraiņiem kā tautu. Tas radīja lielu pretestību masu medijos gan Ukrainā, gan ES, tāpēc saprotams, ka vajadzētu rīkoties tā, kā to aicina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Kuleba ceturtdien atzinīgi novērtēja Latvijas parlamenta lēmumu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti un mudināja citas valstis un organizācijas sekot šim piemēram. Savukārt Zelenskis iepriekš uzsvēra, ka viens no veidiem, kā neļaut Krievijai anektēt Ukrainas teritorijas, ir Rietumvalstīm paziņot, ka tās atbildēs ar aizliegumu iebrukt visiem Krievijas pilsoņiem.
"Saeimas lēmums ir saprotams, bet, manuprāt, paziņojuma sekas vēl nav īsti apzinātas. Pastāv viedoklis, ka šāds paziņojums vēl vairāk konsolidēs Krievijas iedzīvotājus ap Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu. Faktiski Saeimas paziņojums jau ir izraisījis diezgan lielu rezonansi ES," sacīja politologs.
Runājot par to, kas notiks, ja ASV Valsts departaments atzīs Krieviju par valsti - terorisma sponsoru, Daukšts norādīja, ka tas būs pavisam cita mēroga attiecību līmenis ar Krieviju. Tiklīdz ASV, kas jau ir ieviesušas lielu skaitu dažādu sankciju, atzīs Krieviju par valsti - terorisma sponsoru, spēkā stāsies ASV likumdošana, kas aizliegs arī citām valstīm sadarboties ar Krieviju. Turklāt sankcijām tiks pakļautas tā saucamās "pelēkās zonas valstis", kuras vēl nav pilnībā izbeigušas attiecības ar Krieviju. Politologs atzina, ka tāds ASV lēmums būtu spēcīgs trieciens visai attiecību sistēmai pasaulē.
Jautāts, kā Krievija varētu reaģēt uz Saeimas pieņemto lēmumu, Daukšts uzsvēra, ka patlaban viens no Krievijas spēcīgākajiem ieročiem ir televīzija un propaganda. Iekšpolitiskajai propaganda,i kura cenšas konsolidēt iedzīvotājus ap Putina režīmu, Saeimas lēmums ir kā medusmaize.
Politologs akcentēja, ka Krievijā ārzemju pases ir tikai 27% iedzīvotāju, aptaujas liecina, ka tikai 14% ir bijuši ārzemēs un izmantojuši ārzemju pases, tāpēc ir uzmanīgi jāvērtē, kāda būs paziņojuma reālā ietekme uz Krievijas iedzīvotāju noskaņojumu.
"Propaganda uzkurinās, pie tam uzkurinās pret Baltijas valstīm. Manuprāt, būs vērojamas ksenofobiskas tendences. Tāpat propaganda centīsies radīt priekšstatu par latviešiem, lietuviešiem un igauņiem kā rusofobiem," pauda Daukšts.