Lietuvas un Latvijas ministri apņemas sadarboties, lai abas valstis spētu pārvarēt enerģētikas krīzi
Latvijas ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) trešdien, 10.augustā, darba vizītē viesojās Lietuvā, kur ar šīs valsts enerģētikas ministru Daiņu Kreivi pārrunāta sadarbība dabasgāzes nodrošinājuma un energoneatkarības jautājumos, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Abi ministri bija vienisprātis, ka valstu enerģētikas sistēmas ir cieši saistītas un šī brīža izaicinājumus mēs varam vieglāk pārvarēt cieši sadarbojoties, un arī turpmākā enerģētikas sistēmas transformācija un attīstība nav iedomājama bez reģionālās sadarbības.
Kā norāda EM, būtiskākā šī brīža prioritāte gan Latvijā, gan Lietuvā ir Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīklu projekts. Turklāt ir nepieciešams meklēt iespējas šo aktivitāti paveikt pēc iespējas ātrāk, neapdraudot sistēmas stabilitāti un sabiedrības intereses.
Tikšanās laikā ar Lietuvas enerģētikas ministru tika pārrunāts Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīklu projekts, aktualitātes saistībā ar dabasgāzes apgādes drošību, abās valstīs plānotos atbalsta pasākumus nākamajai apkures sezonai, lai kompensētu augstās energoresursu cenas. Tāpat tika pārrunāta arī elektroenerģijas tīklu attīstības nepieciešamība un iespējas uzņemt jaunas atjaunojamo energoresursu jaudas tīklos.
Sarunas laikā Indriksone uzsvēra, ka virzība uz desinhronizāciju no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu ir absolūta prioritāte.
"Turklāt atbalstām arī ātrāku Baltijas valstu elektrotīkla desinhronizāciju, ievērojot nosacījumu, ka tas neatstās neprognozējamu negatīvu ietekmi uz mūsu energosistēmu," norādīja ekonomikas ministre.
Indriksone atzīmēja, ka šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija ir uzsākusi enerģētisko karu pret Eiropu. Tāpēc ir būtiski radīt skaidru signālu, ka visi nedraudzīgie soļi nevar satricināt mūsu vienotību un kopīgās vērtības - stiprināt mūsu enerģētisko neatkarību.
Sarunas laikā ministri uzsvēra nepieciešamību paplašināt savstarpējos koordinācijas mehānismus, lai apmainītos ar informāciju par būtiskajiem un aktuālajiem jautājumiem, kā arī savlaicīgi plānotu gatavošanos jaunajiem izaicinājumiem. Kā viens no pirmajiem jautājumiem varētu būt dabasgāzes apgādes drošības situāciju reģionālais izvērtējums un analīze par dabasgāzes nākotnes lomu energoapgādē.
Tāpat ministri apmainījās ar informāciju par valdībās pieņemtajiem lēmumiem par valsts atbalstu mājsaimniecībām, daļēji sedzot apkurē izmantojamo energoresursu cenu pieaugumu.
"Neskatoties uz šī brīža izaicinājumiem enerģētikas sektorā un nepieciešamību veltīt arvien lielāku uzmanību sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm un infrastruktūrai, ilgtermiņā uzskatām atjaunojamās enerģijas projektus par galveno prioritāti," norādīja ekonomikas ministre.
Pārrobežu elektroenerģijas projektu veicināšana Baltijas jūras reģionā varētu palīdzēt nodrošināt Baltijas valstu enerģētisko drošību, it īpaši pēc sinhronizācijas projekta pabeigšanas. Latvija uzskata atjaunojamos enerģijas avotus par iespēju palielināt un diversificēt vietējo un reģionālo enerģijas ražošanu.
Vizītes noslēgumā ekonomikas ministre apmeklēja saules tehnoloģiju uzņēmumu "Global BOD Group", kas ražo inovatīvas saules paneļu sistēmas, kuras pilda ne tikai klasisku saules paneļu funkciju, ražojot enerģiju, bet arī nodrošina citu funkciju izpildi, tostarp norobežojošo konstrukciju segumi, ceļus norobežojošās skaņas sienas.