Lai realizētu valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģiju līdz 2027.gadam, būs nepieciešams 563 miljonu eiro papildu finansējums, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
Pēc ziņojuma uzklausīšanas valdība uzdeva SM veikt valsts autoceļu būvniecību atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai, kas attiecīgajā gadā tiek sastādīta saskaņā ar vidēja termiņa valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu un instrumentu finansējumu, kā arī atbilstoši šajā informatīvajā ziņojumā un informatīvajā ziņojumā "Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam" paredzētajām prioritātēm.
Pirmās prioritātes valsts reģionālo autoceļu posmu būvniecībai 706 kilometru garumā jau ir realizēts vai plānots finansējums 2022.-2024.gadā.
Savukārt pirmās prioritātes posmu 786 kilometru garumā būvniecībai līdz 2027.gadam papildus nepieciešams finansējums 365 miljonu eiro apmērā.
Pirmās prioritātes valsts reģionālo autoceļu būvniecībai 2022.gadā ir piešķirts finansējums 57,7 miljonu eiro apmērā, kas papildus ļaus veikt aptuveni 200 kilometru valsts reģionālo autoceļu būvniecību.
Otrās prioritātes 307 kilometru valsts autoceļu posmu būvniecībai jeb vietējās sasniedzamības uzlabošanai jau ir realizētas vai plānots finansējums 2022.-2024.gadā.
Savukārt otrās prioritātes posmu 819 kilometru garumā būvniecībai līdz 2027.gadam papildus nepieciešams finansējums 198 miljonu eiro apmērā.
Kopumā turpmākajos gados paredzēti ieguldījumi reģionālo autoceļu attīstībā, kopumā izbūvējot 1360 kilometrus reģionālo un 706 kilometrus vietējo autoceļu.
Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027.gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 kilometru kopgarumā, tajā skaitā paredzot 183 kilometru grants autoceļu posmu asfaltēšanu.
Plānojot primāri atjaunojamos reģionālo ceļu posmus, tiks ņemta vērā satiksmes intensitāte, konkrētā ceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā, kā arī tas, vai šie ceļu posmi savieno lielās pilsētas vai novadu administratīvos centrus savā starpā.
Attiecībā uz vietējiem autoceļiem ziņojumā noteiktais mērķis ir līdz 2027.gadam no katras apdzīvotas vietas, kur atrodas pagasta pārvalde, nodrošināt iespēju nokļūt uz novada centru pa autoceļu ar melno segumu, kas ir labā stāvoklī. Kopumā plānots veikt būvniecību 1674 kilometru garumā, tajā skaitā 168 kilometri ir reģionālo autoceļu.
Tāpat arī iekļauta iniciatīva pašvaldībām pārņemt atsevišķus valsts vietējos ceļus, pretī saņemot dotāciju 1560 eiro apmērā par vienu kilometru. Par šo jautājumu SM jau komunicē ar pašvaldībām un vairākas no tām jau ir pieņēmušas attiecīgus lēmumus.
SM ziņojumā teikts, ka valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir svarīga prioritāte sekmīgai šīs reformas īstenošanai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot novadu administratīvo centru labāku sasniedzamību, sekmējot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām.
Saskaņā ar likumu "Par autoceļiem" visi Latvijas ceļi pēc to nozīmes iedalāmi valsts autoceļos, pašvaldību ceļos, komersantu ceļos un māju ceļos, un katru no ceļiem pārvalda tā īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona. Latvijā 2022.gada 1.janvārī uzskaitīti 70 936 kilometri valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu un ielu.
Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 034 kilometri, no tiem 48% ir ar asfaltbetona segumu un 52% - ar grants segumu. Kopējais pašvaldību autoceļu un ielu garums ir 38 093 kilometri. Komersantu ceļi pārsvarā ir autoceļi, kurus pārvalda AS "Latvijas valsts meži" (LVM), un kopējais LVM pārvaldībā esošo autoceļu garums ir 12 809 kilometri. Tāpat ir 2830 kilometri citu īpašnieku ceļu.
Pērn 1171,9 km jeb 12,3% valsts autoceļu ar melno segumu bija klasificējami kā ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem nepieciešama segas pārbūve. Tikmēr 2018.gadā šādu ceļu bija 21,6%, 2019.gadā - 19%, bet 2020.gadā - 15,6%.
Savukārt ļoti labā un labā stāvoklī ir 77,7% valsts galveno autoceļu, 56,9% valsts reģionālo autoceļu un 40,9% valsts vietējo autoceļu.
2021.gadā 10 443 kilometri valsts autoceļu bija ar grants segumu, no kuriem 5658,3 kilometri jeb 54,2% valsts autoceļu ar grants segumu klasificējami kā ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama segas pārbūve. Tikmēr 2018.gadā šādu ceļu bija 46,4%, 2019.gadā - 51%, bet 2020.gadā - 56%.
Ziņojumā secināts, ka 2021.gadā valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai bija nepieciešami 3,226 miljardi eiro, bet, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts autoceļu tīklu un veiktu pilnvērtīgu visu valsts autoceļu stāvokļa uzlabošanu, kas ietver gan to būvniecību, gan uzturēšanu, kā arī mērķdotāciju pašvaldību ceļiem vismaz 25% apmērā, būtu nepieciešami 888 miljoni eiro gadā.
Saskaņā ar likumā "Par autoceļiem" noteikto autoceļiem piešķiramajam finansējumam 2022.gadā būtu bijis jābūt 617,4 miljoni eiro, 2023.gadā - 638,33 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 658,2 miljoni eiro. Tomēr plānotais finansējums 2022.gadā ir 56,95% no likumā paredzētā jeb 351,62 miljoni eiro, 2023.gadā - 42,71% jeb 272,62 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 40,86% jeb 268,95 miljoni eiro.
Tāpat SM informatīvajā ziņojumā teikts, ka, veicot valsts autoceļu atbilstības likumam "Par autoceļiem" izvērtējumu, secināts, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas visi valsts galvenie autoceļi atbilst likumā noteiktajam statusam.
Savukārt 500 kilometri valsts reģionālo autoceļu neatbilst valsts reģionālā autoceļa statusam un 1898 kilometri neatbilst valsts vietējo autoceļu statusam. Tāpat 11 604 kilometri valsts vietējo autoceļu neatbilst likumā noteiktajam statusam.
Atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam autoceļi ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem, bet iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā.
Ziņojumā teikts, ka šobrīd Latvijā ir 148 kilometri, bet gada beigās būs jau 159,6 kilometri valsts autoceļu, kas atrodas pilsētu teritorijā un atbilst ielas, nevis autoceļa statusam, tādējādi, šiem autoceļu posmiem būtu jāatrodas konkrēto pilsētu īpašumā.