Uz mājokļa pabalstu varēs pretendēt plašāks cilvēku loks [papildināts]

© Gints Ivuškāns /F64

Lai mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēts uzlabot mājokļa pabalsta pieejamību un noteikt valsts atbalstu noteiktām personu grupām - senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām, kā arī ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.aprīlim, piedāvāts piemērot koeficientu "3" (koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā) visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš.

Tāpat likumprojektā noteikts terminēts līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai līdz 2023.gada maijam 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem.

Lai iekļautos cietā kurināmā cenās 2022./2023.gada apkures sezonā, bet neveicinātu pārmērīgu cietā kurināmā cenu celšanos, likumprojektā noteikts, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā mājokļa kopējo platību (32 kvadrātmetri pirmajai personai mājsaimniecībā un 18 kvadrātmetri - katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, ja pašvaldība nav noteikusi vairāk), par kuru tiek aprēķināts mājokļa pabalsts.

Mājokļa pabalsta apmēru cietajam kurināmajam aprēķina, piemērojot ne vairāk kā 12 eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru, bet mājokļa pabalsta apmēru mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā četri eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru.

Valsts pabalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam paredzēts 30 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī, 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī (508,57 eiro ir rīcībā esošais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 3.kvintilē 2020.gadā) un 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī.

Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.

Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, vai arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja.

Tāpat valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošai personai, kura ir Latvijā piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja, pilngadīga persona, kurai Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un kura legāli uzturas Latvijā ar spēkā esošu Latvijas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, un kura ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu.

Pabalstu saņems arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kura legāli uzturas Latvijā ar spēkā esošu Latvijas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ir VDEĀVK izsniegts lēmums par invaliditātes noteikšanu.

Valsts pabalsta apmēru nosaka pirms pirmā maksājuma uzsākšanas - 2022.gada 1.novembrī. Ja pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir pēc 2022.gada 1.novembra, tad to nosaka dienā, kad pakalpojumu piešķir. Nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķirto (pārrēķināto) apmēru, tas ir, bruto apmēru, pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas un citu ieturējumu veikšanas. Ja personai piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā 50% no piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensijas apmēra.

Valsts pabalstu pārrēķina, ja pakalpojuma apmērs vai pakalpojumu kopsumma samazinās. Tas nozīmē, ja, piemēram, vecuma pensija uz 2022.gada 1.novembri ir 299 eiro, tad visā valsts pabalsta izmaksas periodā personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī, arī, ja pēc 2022.gada 1.novembra tiek veikts vecuma pensijas pārrēķins par papildu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un pārrēķinātais pensijas apmērs ir 305 eiro.

Savukārt, ja, piemēram, persona uz 2022.gada 1.novembri saņēma II grupas invaliditātes pensiju 302 eiro apmērā un viņai piešķīra valsts pabalstu 20 eiro mēnesī, tad situācijā, kad, uzlabojoties veselībai, VDEĀVK nosaka vieglāku - III grupas invaliditāti un pensiju nosaka III grupa invaliditātes pensijas apmērā - 136 eiro, arī valsts pabalsta apmērs nosakāms 30 eiro apmērā. Pārrēķināto valsts pabalstu 30 eiro mēnesī, izmaksās ar nākamo mēnesi, kurā veikts pārrēķins.

Valsts pabalsta apmērs par bērnu ar invaliditāti ir 30 eiro mēnesī. To piešķirs un izmaksās, nevērtējot saņemto pakalpojumu apmēru. Ja valsts pabalsta izmaksas laikā mainās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējs, tad valsts pabalstu jaunajam saņēmējam izmaksā ar nākamo mēnesi pēc mēneša, kurā mainījās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta saņēmējs.

Kā valdības sēdē skaidroja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, plānots, ka nākotnē sociālo atbalstu varēs saņemt arī cilvēki, kuriem pieder nedzīvojamas dārza mājas, kā arī ģimenes ar bērniem, kurām pieder divas automašīnas, kas ir objektīvi nepieciešamas. Viņa skaidroja, ka attiecīgās izmaiņas tiek virzītas kopā ar citiem grozījumiem piecos likumos, kuri drīzumā tiks iesniegti Ministru kabinetā.

Tāpat paredzēts, ka, lemjot par atbalsta piešķiršanu, iedzīvotāju ienākumos netiks rēķināta pabalstu un stipendiju saņemšana.

Atbildot uz ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) jautājumiem, Celmiņa skaidroja, ka ar pašvaldību sociālajiem dienestiem nav panākta vienošanās par konkrētā sociālā atbalsta sniegšanu, kad cilvēkam pieder divi īpašumi. Šādā situācijā otru īpašumu iespējams izīrēt, reizē pašvaldību dienesti lūgti situācijas vērtēt individuāli, ja vēl nav pagūts veikt izīrēšanu.

LM pārstāve norādīja, ka pašlaik vēl nevar visur mājokļa pabalstam pieteikties elektroniski, bet nākotnē ir paredzēts pāriet uz šādu sistēmu.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.