Godmanis uzņemas atbildību

Pretēji Aigaram Kalvītim (TP) un Andrim Šķēlem, kuri domā, ka Parex banka nekavējoties ir jāpārdod kaut vai par vienu latu, bijušais valdības vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) ir pārliecināts, ka to nedrīkst darīt.

Viņš ir optimistiski noskaņots – valsts atgūšot Parex bankā ieguldīto. Savukārt Neatkarīgās aptaujātie finanšu eksperti uzskata, ka pārdot banku par cenu, kas nosegtu līdzšinējos valsts ieguldījumus, nav reāli.

Ivars Godmanis, kura vadītās valdības laikā notika Parex bankas pārņemšana, uzsvēra, ka toreizējā situācijā tas bija vienīgais pareizais ceļš, un arī šobrīd viņš uzskata, ka tas bijis pareizi darīts. "Es daudz par to esmu domājis. Manuprāt, tā bija vienīgā iespēja," vakar atzina bijušais premjers. Par šo rīcību viņš varot uzņemties pilnu atbildību. Tomēr I. Godmanis kategoriski noraida, ka valdība un finanšu institūcijas apzināti vai neapzināti valsti nostādījušas izdevīgā vai neizdevīgā pozīcijā.

Nauda turpināja aizplūst

Arī tas, ka naudas izņemšana netika ierobežota 24 dienas, pēc I. Godmaņa uzskata, ir bijis pareizs lēmums, kas balstījās uz Latvijas Bankas ieteikumu – nedrīkst uzreiz piemērot ierobežojumus noguldījumu izņemšanai, jo pretējā gadījumā banku var arī vienkārši slēgt.

Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no bankas pārņemšanas 8. novembrī līdz ierobežojumu uzlikšanai 1. decembrī vietējie noguldītāji izņēmuši 126 miljonus latu, bet nerezidenti – 171 miljonu latu. Savukārt laika posmā no decembra līdz šā gada 1. jūnijam, neskatoties uz ierobežojumiem, no bankas izņemti 100 miljoni latu, bet nerezidenti izņēmuši vēl 330 miljonus latu, kas tikai apliecinot, ka ierobežojumu uzlikšana uzreiz tikpat nebūtu devusi būtisku atspaidu.

Līguma nosacījumi mainījās

I. Godmanis arī atzina, ka sākotnējo Parex pārņemšanas līguma variantu izstrādājis viņš. Tajā bija paredzēts, ka bijušie īpašnieki varēs Parex banku pēc diviem gadiem atpirkt, sedzot valsts ieguldījumus, bankas īpašniekiem bija jāieķīlā visa sava manta un ieguldījumi par labu valstij. Taču šie līguma punkti sarunu gaitā tika izņemti. Arī Valsts kontroles atzinumā minēts, ka bankas pārņemšanas laikā pārņemšanas nosacījumi mainījušies, kļūstot labvēlīgāki bankas bijušajiem īpašniekiem. Ekspremjers neatbildēja, kāpēc valdības nostāja mainījās, izrādot tik lielu pretimnākšanu bijušajiem akcionāriem. Viņš gan atzinās, ka, iespējams, ieguldījumu līgums un attieksme pret akcionāriem būtu bijusi citāda, ja valdība būtu zinājusi visu patiesību, proti, pirms lūgt valsts palīdzību, bankas īpašnieki bija izņēmuši ievērojamus līdzekļus.

"Pēc bankas pārņemšanas 8. novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija veica pārbaudi. Pārbaudot bankas portfeli, atklājās, ka ar bijušajiem akcionāriem saistītie depozīti ir samazinājušies. Ar šo informāciju es iepazinos 20. novembrī, jau pēc bankas pārņemšanas," stāstīja I. Godmanis. Viņam šāda bijušo bankas īpašnieku rīcība ir morāli nepieņemama, jo šie cilvēki turpina saņemt lielas dividendes. Tomēr viņš apšaubīja, vai likumīgi ir iespējams šo situāciju mainīt.

Godmanis arī atzina, ka krīzes laikā maz ir bijis tādu, kuri snieguši palīdzību un konsultējuši, bet, kad krīze pagājusi, tad padomdevēju uzreiz sarodas daudz.

Ekspremjers Aigars Kalvītis vakar LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja, ka par Parex bankas problēmām ar viņu savulaik konsultējies toreizējais premjers I. Godmanis, kam viņš sacījis: "Ivar, būs lielas nepatikšanas. Turies tālāk no šīm problēmām!"

Cer uz atgūšanu

Tomēr bijušais premjers I. Godmanis ir optimistiski noskaņots. Viņš pauda, ka pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu, ka Latvijas valstij neizdosies atgūt Parex bankā ieguldīto kapitālu un depozītus. Tāpēc viņš neatbalsta izskanējušo ideju – pārdot banku kaut par latu. Viņaprāt, valsts savus ieguldījumus atgūs, tikai vajadzīgs laiks.

Summu, par kādu, viņaprāt, banku vajadzētu pārdot, viņš neminēja, piebilda vien, ka vispirms ir jābūt konkrētiem priekšlikumiem, ir jābūt audita ziņojumiem, kā arī izvērtējumam par bankas finansiālo un juridisko stāvokli, un tikai tad var runāt par cenu.

Arī pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis nav pesimists. Viņš uzsvēra, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi pārdot Parex banku. Viņš pieļāva, ka varētu tikt izskatīts arī Valērija Kargina un Viktora Krasovicka priekšlikums atkal atgūt banku, ja vien viņi spētu piesaistīt investoru un garantēt valsts ieguldīto līdzekļu atmaksāšanu. Pagaidām bankas bijušie īpašnieki neesot vērsušies valdībā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Parex bankas pircēja meklēšana valstij izmaksā dārgi. Pēc Valsts kontroles atzinuma versijā atrodamās informācijas – aptveni 100 000 latu mēnesī.

***

VIEDOKĻI

Normunds Šuksts, Hipotēku bankas Finanšu vadības departamenta vadītājs:

– Ja vien banka nerealizē noteiktus, īpašus mērķus kā, piemēram, Hipotēku banka, kuras darbības prioritāte ir ekonomikas attīstīšana dažādu mērķa programmu veidā, valsts kā īpašnieks nav nedz efektīva, nedz vēlama parādība. Pieredze rāda, ka valsts nav efektīvākais īpašnieks.

Kamēr valsts ir bankas akcionārs, tā ar saviem ieguldītajiem līdzekļiem atbild par bankas darbības rezultātiem, kuri pagaidām nav iepriecinoši – katru nostrādāto darba dienu banka rada papildu zaudējumus, kas valstij agri vai vēlu būs jākompensē ar jauniem kapitālieguldījumiem. Ar katru dienu šo ieguldījumu apjoms palielinās, tāpēc – jo ātrāk valsts atbrīvosies no savām kapitāla daļām, jo vairāk naudas atliks citu problēmu risināšanai vai valsts saistību segšanai.

Investoram jābūt respektablam un finansiāli spēcīgam, tam jānodrošina ne tikai bankas kapitāla palielināšana, darbības rentabilitātes atjaunošana, bet arī bankas likviditāte, paredzot bankas Valsts kases izsniegto kredītu dzēšanu. Tikai šādam investoram drīkst pārdot banku. Pārdošanas cena šajā gadījumā ir otršķirīgs jautājums – iespējams, valstij būtu pat izdevīgi savas kapitāldaļas uzdāvināt par 1 latu, ja vien tiek nodrošināts viss iepriekš minētais. Centieni pārdot banku par cenu, kas nosegtu līdzšinējos valsts ieguldījumus, nav reāli izpildāmi un var krietni paildzināt procesu un palielināt jau esošos valsts zaudējumus. Laiks šajā gadījumā tiešām ir nauda.

Aigars Kalvītis, uzņēmējs, ekspremjers:

– Parex banka jāpārdod, bet, ja to nevar, kādam jāatdod kaut vai par velti. Ja arī to nevar, banka jāslēdz ciet.

Parex bankas problēmu iemesli ir ļoti sarežģīti un to pirmsākumi jāmeklē laikā, kad bankas darbība netika pietiekami kontrolēta. Arī bankas pārņemšanas laikā pieņemti nepareizi lēmumi, piemēram, sākotnēji netika ierobežota līdzekļu aizplūšana no bankas.

Parex bankas problēmu rezultātā no valsts budžeta un ekonomikas aizplūduši 1,5 miljardi latu, kas ir vērtējams kā ļoti būtisks zaudējums Latvijas valstij.