Iekšlietu ministrija nosauc prioritātes budžetā nākamajiem trīs gadiem

© Romāns Kokšarovs / F64

Iekšlietu ministrijas (IeM) prioritātes budžetā turpmākajiem trim gadiem būs atalgojuma palielināšana, ugunsdzēsības transporta iegāde un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kapacitātes stiprināšana, noskaidroja ministrijā.

Iekšlietu ministrijas prioritāte turpmākajiem trim gadiem ir iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzības paaugstināšana. Šobrīd ir panākts, ka šim mērķim 2023.gadam piešķirts un turpmākajiem diviem gadiem pielemts valsts budžeta bāzes finansējums 24 miljonu eiro apmērā. Tāpat ministrijas prioritāte 2023.gadam ir vēl papildu 4,7 miljonu eiro piešķiršana nodarbināto atalgojuma palielināšanai Iekšlietu ministrijas iestādēs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitātes stiprināšanai pieprasīts papildu finansējums, lai palielinātu pārvaldē nodarbināto atalgojumu. Tāpat nepieciešams celt Nodrošinājuma valsts aģentūras nodarbināto atalgojumu. Šiem mērķiem nepieciešams 4,1 miljons eiro.

Lai uzlabotu tiesībaizsardzības iestādēs nodarbināto izglītības kvalitāti, finansējums nepieciešams ilgtermiņa konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" izveidei, tai skaitā izglītības programmu izstrādei un jaunas mācību ēkas izbūvei. Ilgtermiņa konsorcijs tiks veidots starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti.

Šī mērķa realizācijai nākamgad nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro, bet kopumā trim gadiem nepieciešamais finansējums veido 42 miljonus eiro.

Starp Iekšlietu ministrijas nākamā gada prioritātēm ir arī speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde, lai nomainītu nolietoto tehniku dienesta tiešo funkciju veikšanai. Šī mērķa īstenošanai nepieciešami 21,8 miljoni eiro. Tāpat aptuveni 25 miljoni eiro nepieciešami katastrofu pārvaldības centru būvniecības turpināšanai, lai nodrošinātu to, ka vienuviet tiek izvietoti vairāki dienesti un institūcijas.

Tāpat iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) turpinās virzīt jautājumu par Latvijas un Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu ilgtermiņā, uzlabojot tās uzraudzību un aizsargāšanu pret nelegālām migrantu plūsmām.

Jau ziņots, ka Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, aģentūru LETA iepriekš informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Labklājības ministrija 2023.gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai vēlas 139,946 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 91,713 miljonus eiro, Iekšlietu ministrija - 86,608 miljonus eiro, bet Zemkopības ministrija - 66,14 miljonus eiro.

Tieslietu ministrija 2023.gadā prioritārajiem pasākumiem vēlas 20,851 miljonu eiro, Ārlietu ministrija - 18,646 miljonus eiro, bet FM - 15,592 miljonus eiro.

Aizsardzības ministrija prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nav pieprasījusi līdzekļus.

Pērn 2022.gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlējās 1,68 miljardus eiro.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais