20 000 ģimeņu gaida elektrības atjaunošanu
Sniega, apledojuma un lūzušo koku pārrauto elektrības vadu dēļ tūkstošiem Latvenergo klientu – iedzīvotāju, saimniecību, uzņēmumu, iestāžu – jau vairākas dienas dzīvo bez elektrības.
Grāmatu lasīšana sveces gaismā ir mazākā bēda. Elektrības trūkums laupījis iespēju uzlādēt mobilos telefonus, kas var būt nepieciešami ārkārtas palīdzības izsaukšanai, nedarbojas ūdenssūkņi dzīvojamās mājās un lielajās lopkopības saimniecībās, traucēta uzņēmējdarbība.
Latvenergo rīcībā esošā informācija liecina, ka svētdienas rītā bez elektrības bija 55 000 klientu, pirmdien – 32 000 klientu, otrdienas vakarā – 12 000 klientu. Taču pa nakti snigušais sniegs izraisīja jaunus elektrības bojājumus Smiltenē, Cēsīs, Limbažos un citur, atstājot bez elektrības kopumā 20 000 klientu. Dienas vidū bojājumi tika daļēji novērsti, taču atkal radās jauni. Latvenergo Ārējas komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis Neatkarīgajai pieļāva, ka vakar dienas beigās elektrību ar nepacietību atkal gaidīja aptuveni 20 000 mājsaimniecību. Latvenergo kopumā ir 1,04 miljoni klientu.
Vakar elektrības padeves traucējumu dēļ nestrādāja 23 pasta nodaļas, Neatkarīgajai stāstīja Latvijas pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda. Latvijas pasts iespējamos zaudējumus pagaidām nav rēķinājis.
Apdrošināšanas sabiedrība ERGO līdz šim saņēmusi tikai pāris klientu pieteikumus saistībā ar radušos situāciju, tomēr, kā prognozēja ERGO Īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks, visticamāk, gaidāms pastiprināts atlīdzību skaita pieaugums pēc sakaru atjaunošanas. "Tieši tad īpašnieki varēs konstatēt zaudējumu apmērus, ko būs radījuši ilgstoši elektrības traucējumi. Lielus zaudējumus elektrības traucējumi būs sagādājuši tieši uzņēmējiem, kuriem šobrīd notiek darba dīkstāve," uzsvēra J. Sprindžuks.
Arī Latvijas piensaimnieku centrālās savienības pārstāve Daiga Nolberga Neatkarīgajai atzina, ka viskritiskākā situācija ir Latgalē, jo īpaši Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils apkārtnē, kur daudzas saimniecības bez elektrības dzīvo jau kopš Ziemassvētkiem. Problēmas ir arī Kurzemes piena saimniecībām.
"Lielās piena lopu saimniecības, protams, lielākoties ir nodrošinājušās pret elektrības padeves traucējumiem, jo tās nevar atļauties riskēt. Ir iegādāti ģeneratori. Taču to darbināšana rada lielas izmaksas. Un tā nav viena vai divas dienas, bet jau pusotra nedēļa," stāstīja D. Nolberga. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, pagaidām neviens piena pārstrādes uzņēmums nav palicis bez elektrības. "Lielākās grūtības šobrīd izjūt zemnieku saimniecības un piena savācēji. Zemnieki ir sašutuši, ka elektrības atjaunošana velkas tik ilgi, jo Latvenergo, piemēram, pietrūkstot pat mašīnu, lai aizbrauktu līdz pārrautajiem vadiem. Tas ir vienkārši bardaks," teica D. Nolberga.
Latvenergo ir uzņēmums, kam nevarētu pārmest neprasmi saimniekot – 2009. gadā uzņēmums nopelnīja 20,2 miljonus latu, šā gada pirmajā pusē neauditētie rezultāti liecināja pat par 50 miljonu latu peļņu. Tiesa, jau divus gadus Latvenergo peļņa 100 procentu apmērā bija jāpārskaita valsts budžetā, un arī šo uzņēmumu tāpat kā citus ir skārusi optimizācija.
"Tomēr jāatzīst, ka šāda situācija kā šobrīd iepriekš bija 1997. gadā Zaubē un pirms tam 1978. gadā. Nebūtu racionāli uzturēt milzīgu personālu tikai šādām ārkārtas situācijām. Tiesa, tehnikas, piemēram, sniega motociklu, visurgājēju, pietrūka, un, visticamāk, uzņēmums tādus arī iegādāsies," skaidroja A. Siksnis.
Sniega un ledus pārbaudījumus augstsprieguma tīkli lielākoties izturēja, savukārt vidējā sprieguma un zemsprieguma tīkliem šī ziema ir liels pārbaudījums. Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka rosinājumu elektroapgādes kabeļus ierakt zemē A. Siksnis vērtēja pozitīvi. Pēc viņa teiktā, pamazām jau tas tiek darīts, taču, tā kā šā risinājuma izmaksas ir ļoti lielas – aptuveni 35 000 latu vienam kilometram –, šis darbs tiek veikts pakāpeniski. Šobrīd Latvijā kopumā vidējā sprieguma un zemsprieguma līnijas stiepjas 91 000 kilometru garumā, no tām pašreizējais rūpju bērns – vidējā sprieguma līnijas – ir aptuveni 34 000 kilometru garumā.