Ekonomikas ministre: Inčukalnā ir pietiekams gāzes daudzums nākamajai apkures sezonai

Patlaban Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau ir Latvijas vajadzībām pietiekams gāzes daudzums nākamajai apkures sezonai, piektdien preses konferencē sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Šobrīd Inčukalna krātuvē jau ir iesūknētas 11,6 teravatstundas (TWh) gāzes, no tām 5,6 TWh īpašnieki ir Latvijā reģistrētie komersanti, bet sešu TWh īpašnieki ir ārvalstīs reģistrētie komersanti. Indriksone skaidroja, ka Latvijas patērētājiem gāzi tirgo arī ārvalstu komersanti, bet Latvijas komersanti arī gāzi var pārdot vienotajā tirgū ārvalstu patērētājiem.

Latvijas komersantiem piederošajās 5,6 TWh ietilpst arī AS "Latvenergo" iegādātās valsts drošības rezerves un daļa no otrās piegādes kārtas rezervēm.

Indriksone informēja, ka nākamajā apkures sezonā prognozētais Latvijas patēriņš ir 6,9 TWh un to sedz krātuvē jau esošās 5,6 TWh un jau noslēgtie piegādes līgumi par 1,3 TWh. Pagaidām līgumi vēl nav noslēgti, taču nākamā gada pirmajā ceturksnī ir ieplānotas vēl divu TWh gāzes piegādes.

"Gāze Inčukalnā ir un apkures sezonai esam gatavi," uzsvēra Indriksone.

"Latvenergo" valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs sacīja, ka pirmo valsts drošības rezervju 1,8 TWh apmērā iegādi "Latvenergo" pabeidza jau maija beigās. Patlaban uzņēmums strādā pie strukturētiem ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem ar globāliem gāzes piegādātājiem, kā arī veic rezervācijas Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālī.

Juskovecs uzsvēra, ka pilnīgi droši gāze ir nodrošināta termoelektrocentrālēm un patērētājiem līdz šī gada beigām un patlaban notiek darbs, lai to nodrošinātu arī 2023.gada sākumā.

Vienlaikus Juskovecs norādīja, ka arī siltumenerģiju ražojošajiem uzņēmumiem nepieciešams meklēt gāzi tirgū un pie pirmās iespējas tā jāiegādājas, kaut vai nelielos daudzumos. "Piedāvājumi tirgū ir, iespējams, tie ir ar īsākiem līguma termiņiem, augstāku cenu, bet nelielās porcijās gāzi nopirkt var," teica Juskovecs.

Viņš prognozēja, ka tuvākajā laikā gāzes piegādes jaudas līdzsvarosies ar pieprasījumu un situācija sāks normalizēties. Tāpat Juskovecs prognozēja, ka energoresursu krīze nebūs mūžīga un jau 2023.gada pavasarī-vasarā dabasgāzes cena sāks samazināties.

Juskovecs arī piebilda, ka jau 2023.gada otrajā pusē Latvijai sāksies gāzes piegādes no ASV sašķidrinātās dabasgāzes ražotājiem uz ilgtermiņa līgumu pamata.

Jau ziņots, ka EM ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.