Šogad Latvijas austrumu robežu šķērsojuši ap 120 000 ukraiņu

Kā skaidroja Pujāts, ukraiņu kustība pāri Latvijas robežai kļuvusi ļoti liela, jo mūsu valsts ir teju drošākais ceļš, kā ukraiņiem no savas valsts austrumu daļas vai Krievijas nokļūt Eiropā vai drošā vietā Ukrainas rietumu daļā.

Vairumā gadījumu šie cilvēki dodas tranzītā un tikai retais paliek mūsu valstī, atzīmēja robežsardzes vadītājs.

Otra liela Latvijas austrumu robežas šķērsotāju grupa ir moldāvi, kas nespēj citā veidā no Krievijas nokļūt savā valstī. Šogad valsts robežu šķērsojuši ap 36 000 moldāvu.

Latvijas valstspiederīgo kustība pāri robežai uz Krieviju un īpaši uz Baltkrieviju joprojām esot gana aktīva, neskatoties uz Latvijas varasiestāžu aicinājumiem nebraukt turp drošības risku dēļ.

Savukārt Krievijas pilsoņu kustība pāri robežai ir lielāka nekā Covid-19 pandēmijas laikā, bet daudz mazāka nekā pirms tās, piemēram, 2018.gadā no Krievijas Latvijā iebrauca ap 30 000 viesu, bet šogad - vien 8000.

Pujāts atzina, ka Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts drošības dienestu veic pār austrumu robežu iebraucošo personu intervēšanu un, ja šīs personas pauž atbalstu Krievijas agresīvajai politikai, tās netiek ielaistas. Atsevišķos gadījumos personas tiekot aicinātas parakstīt dokumentu, ka nepiekrīt Krievijas agresīvajai politikai. Kopš kara sākuma šo iemeslu dēļ Latvijā nav ielaistas ap 60 personas.

Pēc Pujāta vārdiem, šādas intervijas tiekot veiktas izlases kārtībā, balstoties uz risku analīzi.

Savukārt nelegālo migrantu plūsma no Baltkrievijas pašlaik Latvijas virzienā samazinājusies un izskatoties, ka viņus kaimiņvalsts režīms tagad apzināti vairāk novirza uz Lietuvu, tomēr Pujāts uzsvēra, ka situācija var būt ļoti mainīga, piemēram, aizvakar novērsta 20 personu nelegāla ienākšana Latvijā.