Noguldītāji, kas laika posmā no pagājušā gada 1.septembra līdz 1.decembrim izņēma savu naudu no bankām, šādi īstenoja savas tiesības, neko nevienam nenozogot vai neatņemot, uzskata Latvijas Banka (LB).
Kā liecina LB Preses dienesta sagatavotais paziņojums, patlaban sabiedrībā tiek apzināti vai neizpratnes dēļ radīts priekšstats, ka depozītu izņemšana no kādas bankas būtībā nozīmē, ka nauda kaut kur aizplūst vai pazūd. "Noguldījumu izņemšana ir normāla noguldītāju reakcija krīžu laikos vai gadījumos, kad objektīvu iemeslu vai baumu dēļ ir neskaidrība par kādas finanšu iestādes nākotni," teikts LB paziņojumā.
Tāda situācija pagājušā gada rudenī, aizsākoties pasaules finanšu krīzei, bija daudzām bankām Eiropā, un noguldījumi tika izņemti arī no vairākām Latvijas bankām. Vēsturisks piemērs Latvijai ir Krievijas krīze 1998.gadā, kad dažām bankām bija visai nozīmīgi ieguldījumi Krievijā un cilvēkos radās bažas par to nākotni. Noguldījumi "Rīgas Komercbankā" pāris mēnešos pēc Krievijas defolta paziņošanas un informācijas par bankas ieguldījumiem Krievijā kritās uz pusi.
"Tā kā vienas bankas slēgšana šādos apstākļos var izraisīt dramatiskas sekas banku sektoram un tautsaimniecībai - kā mēs to redzējām ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" gadījumā ASV -, ES valstis, tai skaitā Latvija, neļāva bankām bankrotēt, neapturēja to darbību, neuzlika ierobežojumus, bet palīdzēja tām stabilizēties ar valsts līdzekļiem. Piemēram, Beļģijā, lai saglabātu iedzīvotāju noguldījumus, valsts sniedza finansiālu palīdzību trim no četrām lielākajām valsts bankām - "Fortis" valsts pārņēma pilnībā, "Dexia" un "KBC". Nevienai no tām netika uzlikti ierobežojumi noguldījumu izņemšanai," teikts paziņojumā.
LB norāda, ka valstij, pārņemot banku un cenšoties to nostiprināt, ir jābūt gatavai izmaksāt tik noguldījumu, cik nepieciešams, līdz uzticība atgriežas. "Ja klienti saprot, ka banka valsts statusā dzīvos un strādās un tālāk tiks pārdota spēcīgam investoram, depozītu izņemšana apstājas. Tātad valdība, pārņemot banku, pamatoti cerēja, ka noguldījumu izņemšana apstāsies. Lai tā notiktu, no valdības puses bija vajadzīga skaidra rīcība un viengabalaina komunikācija - banka darbosies un atradīsim tai labu investoru. Taču informācija publiskajā telpā pēc pagājušā gada 8.novembra bija pretrunīga - tika minēti sliktie scenāriji, pie kuriem banku slēgtu. Šādi īpašnieka - valsts - signāli nekādi nerada noguldītāju drošību par savu naudu. Tā rezultātā diemžēl noguldījumu aizplūde turpinājās," atzīst LB.
LB piebilst, ka ierobežojumu noteikšana bankas darbībai, protams, bija iespējama arī pirms bankas pārņemšanas 8.novembrī un pēc tās. Par to varēja lemt valdība pēc banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma. Komisija par ierobežojumu uzlikšanu vērsās valdībā vairākas reizes pirms 8.novembra, un pati valdība bez LB viedokļa vai atzinuma bija izšķīrusies neuzlikt ierobežojumus. Jo dīvaināk būtu bijis uzlikt ierobežojumus bankai tad, kad valdība kļuva par tās īpašnieci. Uz to vērsa uzmanību LB tieši pirms "Parex bankas" pārņemšanas. Valsts taču pārņem banku, lai stiprinātu uzticību tai, nevis apturētu pati savu komercbanku, teikts centrālās bankas paziņojumā.
"Uzlikt ierobežojumus bankai nav māksla, māksla ir tos noņemt. Tā, lai noguldītāji tai uzticētos un nebūtu tā, ka tie tikai gaida ierobežojumu atcelšanu, lai izņemtu savu naudu. Uzliekot ierobežojumus, valsts automātiski padarīja savu ieguldījumu, savu īpašumu - pārņemto banku - mazvērtīgāku," norāda LB pārstāvji.
LB uzsver, ka līdzekļi, kurus valsts ir ieguldījusi "Parex bankā", nav Latvijas budžetam, pensijām un algām atrauta nauda. Tā ir daļa no starptautisko aizdevēju 7,5 miljardu latu kredīta programmas, kas kalpo finanšu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanai.
"Ja valdība izšķirtos tos izņemt no "Parex bankas" uzreiz, neilgā laikā, tas būtu iespējams, taču sekas būtu tādas, kādas izriet no LB vēstulēm valdībai 2008.gada 31.oktobrī un Valsts kontrolei šī gada 14.jūlijā - kopējie zaudējumi tautsaimniecībai sasniegtu trīs miljardus latu," norāda LB.
Šovakar "TV3" ziņu raidījumā LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs atzina, ka LB bija pats galvenais padomdevējs, kas pērn uzstāja uz "Parex bankas" glābšanu. Neglābjot "Parex banku", sekas tautsaimniecībai būtu katastrofālas, atzina Rimšēvičs. Viņš skaidroja, ka pēc "Parex bankas" slēgšanas varētu aizvērties vēl četras piecas bankas Latvijā, no noguldījumu garantiju fonda būtu jāizmaksā 1,4 miljardi latu, bankās paliktu 300-400 miljoni latu valsts un pašvaldības uzņēmumu un iestāžu naudas, kā arī būtu vēl jāsedz banku sindicētie kredīti 300-400 miljonu latu apmērā. Kopumā valsts zaudētu trīs miljardus latu.
Rimšēvičs atzīmēja, ka "Parex banka" nav nekāda sakņu vai dārzeņu bāze vai avīžu kiosks, kuru aiztaisot mēs neko nejustu.
Centrālās bankas vadītājs piebilda, ka savulaik veiksmīgi ar LB iesaistīšanos glābta "Rīgas komercbanka" un tieši šī sekmīgā pieredze ļāva teikt, ka jāglābj "Parex banka".
Izskanējušās baumas par bandītiem, kas it kā esot iespaidojuši lēmumus par "Parex banku", Rimšēvičs nodēvēja par blēņām.
LB prezidents arī atzīmēja, ka "Parex bankā" joprojām ir resursi 2,7 miljardu latu apmērā.
Savukārt, atbildot uz raidījumā uzdoto jautājumu, vai viņš pieļauj, ka Latvijā kāda banka varētu bankrotēt, Rimšēvičs atbildēja: "To nevar izslēgt."