Arvien vairāk jauniešu Latvijā nemācās un arī nestrādā. Šādus secinājumus veikusi organizācija “Visas iespējas”, un problēmu atzīst arī Izglītības un zinātnes ministrijā, ziņo portāls "ReTV".
Katrs desmitais jaunietis vecumā no 15 līdz 29 gadiem ne strādā, ne mācās - tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pēdējo trīs gadu laikā šo jauniešu īpatsvars pieaug. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Randa Ķeņģe: “Kopš kovida sākuma ir mazliet palielinājies to jauniešu skaits, kuri nemācās un nestrādā. Vienlaikus man jāsaka, ka tas kāpums noteikti nav dramatisks, - ja vēl atceramies 2009. gada finanšu globālo krīzi, šo jauniešu skaits pieauga pat līdz 18% Latvijā. ”
Ministrijā šī rādītāja kāpumu Latvijā ReTV skaidro ar kovida radītajiem izaicinājumiem jauniešiem. Līdzīgi secinājumi ir arī organizācijā “Visas iespējas”. “Pirmā grupa ir jaunās māmiņas, kurām ir jāpieskata bērns un ir grūti atrast pilna laika darbu paralēli bērnam vai arī nepilna. Otrā grupa ir jaunieši ar dažādām atkarībām, trešā grupa ir jaunieši ar fiziskām problēmām un veselības problēmām, kas var būt gan fiziskas, gan mentālas. Ceturtais ir vide, kurā cilvēks ir uzaudzis - nav bijusi vide, kas iedrošinātu pabeigt skolu, mācīties, strādāt,” saka sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.
Jaunatnes jomas speciālisti skaidro - šajā ziņā, skatoties uz citu Eiropas valstu statistiku, Latvija vēl ir salīdzinoši labā situācijā. Randa Ķeņģe: “Faktiski labāk nekā daudz kur citur. Parasti ar šo problēmu izteikti saskaras Eiropas dienvidu valstis, kur jaunieši lēnu nostabilizējas savās dzīvēs. Tas arī ir saistīts ar valstu ģimeņu tradīcijām kopumā - cik ātri, lēni jaunietis uzsāk patstāvīgu dzīvi.”
Šobrīd valstī ir ap 30 000 jauniešu, kuri ir bezdarbībā. Lai šo problēmu risinātu un palīdzētu jauniešiem atrast vismaz attālināti veicamu darbu, uzņēmumā “Visas iespējas” sākts projekts “Go remote”. Gustavs Mārtiņš Upmanis: “Tagad mēs veidojam treniņus. Pēc tam mēs vedīsim uz konkrētām kompānijām, konkrētās profesijās, lai jaunieši strādā, un mentorēsim. Šobrīd esam tieši pirms treniņa fāzes, kas nozīmē, ka jaunieši var pieteikties mūsu portālā “goremote.visasiespejas.lv”!”
Reģistrēties var trīs noteiktām profesijām: digitālais mārketings, klientu atbalsts un pārdošana, datu ievade, apstrāde un analīze. Tikmēr valstiskā līmenī novitātes netiek piedāvātas - jāizmanto esošus projektus. Randa Ķeņģe: “No valsts puses tas tiek diezgan mērķtiecīgi darīts gan caur “Proti un dari” programmu, gan arī caur programmām, kas cenšas samazināt to jauniešu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības. Noteikti instrumenti, ar kuriem varam strādāt preventīvi - nodrošināt jauniešiem iespējas apgūt praktiskās darba iemaņas, kamēr viņi ir izglītībā.”
Paši jaunieši kā iemeslu tam, ka nemācās un nestrādā, min - trūkst prasmes. Tas ilgtermiņā esot risināms jau ar esošajām izglītības reformām, neformālās izglītības atzīšanu un plašākām iespējām iesaistīties brīvprātīgajā darbā. 30 000 jauniešu neesamība darba tirgū, negatīvi ietekmē arī ekonomiku: jo šo cilvēki nemaksā nodokļus un viņiem nav ienākumu. Ministrijā paredz - līknes augšupeja pārtrūks līdz ar ekonomiskās izaugsmes stabilizēšanos valstī, bet kad tas būs, šobrīd prognozēt nav iespējams.