Latvijai būtu vērts sekot Zviedrijas piemēram, kur noteikts četru mēnešu maksimālais rindā gaidīšanas laiks uz pašvaldību bērnudārziem, šādu viedokli pauž Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa, kura uzskata, ka arī vecāku līdzmaksājumam jābūt vienādam neatkarīgi no tā, vai ģimene izvēlas pašvaldības vai privāto bērnudārzu.
Kājiņa uzskata, ka Latvija varētu sekot Skandināvijas piemēram un noteikt peļņas griestus privāto bērnudārzu īpašniekiem, piemēram, 10% apjomā.
Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos. Kājiņa domā, ka izvēlētie ieguldījumi nav nedz finansiāli izdevīgākie, nedz arī sniedz ātrāko rezultātu. Kājiņas vērtējumā, minētie ieguldījumi "tikai nedaudz" samazinās rindu uz vietām pirmsskolās.
Pēc Kājiņas vārdiem, uz pirmsskolu nozari jāraugās kā uz vienotu veselumu, bet šobrīd nozarē valdot liela sadrumstalotība, kas nepalīdz samazināt vai atrisināt rindu problēmu. Kājiņa norāda, ka bērnudārzu darbību regulē dažādas institūcijas - higiēnas prasības nosaka Veselības ministrija, izglītības saturu - Izglītības un zinātnes ministrija, par telpām nepieciešami atzinumi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kas pakļauts Iekšlietu ministrijai. Lai gan prasību esot daudz, to jēga "reizēm pazūd birokrātijā un tās ne tikai sadrumstalo nozari, bet rada papildus slogu un nemudina privātos uzņēmējus atvērt jaunas pirmsskolas, lai gan tas no pašvaldību budžeta prasītu daudz mazāk izmaksas, turklāt, ļautu rindas samazināt ātrāk".
Privāto bērnudārzu attīstību kavējošs aspekts esot atšķirīgie nosacījumi privātajām un pašvaldības pirmsskolām. Aprēķinot līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem, netiekot ņemtas vērā vairākas būtiskas izmaksas - kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Atšķirīgus spēles noteikumus radot arī telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai veido lielu izmaksu daļu.
Pastāvot arī ļoti būtiskas atšķirības izmaksās, kas veidojas, uzsākot darbību privātajam vai pašvaldības bērnudārzam. Piemēram, lai privātā pirmsskola uzsāktu darbību, izmaksas ir 1200 eiro vienas vietas izveidei. Tas ietver telpu nomas maksas depozītu, mēbeļu iegādi, mācību materiālu iegādi, teritorijas iekārtošanu, rotaļlietu iegādi, kā arī virtuves aprīkojuma iegādi.
Kā skaidro Kājiņa, lai gan pašvaldību pirmsskolām izpaliek daļa no šīm izmaksām, saskaņā ar valdības apstiprinātajiem projektiem tiks piešķirts aizdevums 11,52 miljonu eiro apmērā, lai radītu 601 vieta pirmsskolā - tas nozīmē aptuveni 19 000 eiro par vienu vietu, "un tas ir tikai aizdevums, kam klāt jārēķina arī citi izdevumi". Kājiņa pieminēja arī bērnudārza ar 360 vietām izveidi Mārupē, kas izmaksājis aptuveni 12 miljonus eiro jeb vairāk nekā 33 000 par vienu vietu.
"Kāpēc vēlamies no nodokļu maksātāju budžeta tērēt šādas summas par vienu vietu, ja to pašu var paveikt par 1 200 eiro, turklāt daudz ātrākos termiņos?" izteikusies Kājiņa. Viņas skatījumā, lai gan privāto bērnudārzu īpašnieki gūst peļņu, tomēr, izvēloties sadarboties ar privātajiem bērnudārziem rindu mazināšanai, ietaupījums nodokļu maksātājiem būšot "daudz lielāks".