Šodien notiks Sankciju koordinācijas padomes sēde, kurā ar atbildīgajām institūcijām plānots apspriest Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pret Krieviju ievērošanu Latvijā, informē Ārlietu ministrija (ĀM).
ĀM uzsvēra, ka visām personām ir pienākums ievērot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas. Tāpat ĀM kā koordinējošā institūcija sankciju jomā vērš uzmanību uz Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā noteiktajiem pienākumiem starptautisko sankciju, tajā skaitā ES noteikto sankciju, un Latvijas nacionālo sankciju ievērošanā.
ĀM uzsver, ka Latvija stingri nosoda neprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ir visrupjākais starptautisko tiesību normu pārkāpums. Tas ir uzbrukums demokrātiskajām vērtībām visā pasaulē.
Pēc ĀM paustā, Latvija ar starptautiskajiem partneriem, tostarp ES un NATO, vēršas pret Krieviju ar ekonomisku spiedienu un starptautisku izolāciju, lai apturētu karu. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES ir ieviesusi visplašākās un visātrākās sankcijas, nosakot sankcijas pret 1212 fiziskām un 108 juridiskām personām, kā arī nosakot plašus preču aprites un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, ar mērķi mazināt Krievijas militārās spējas. ES ir noteikusi sankcijas arī pret Baltkrieviju, ņemot vērā Baltkrievijas aktīvo iesaisti un sniegto atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu.
ĀM atgādina, ka visām personām ir pienākums ievērot starptautiskās jeb ANO Drošības Padomes un ES noteiktās sankcijas, kā arī Latvijas nacionālās sankcijas. Tas nozīmē, ka ikvienai personai ir pienākums veikt visas darbības, lai ievērotu ES noteiktās sankcijas, tajā skaitā izvērtējot potenciālās negatīvās sekas, ieskaitot riskus reputācijai.
ĀM skaidroja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir krasi pieaugusi sabiedrības interese par sankciju tvērumu un to piemērošanu, tādēļ iesniegumu skaits, ko ĀM saņem par sankciju jautājumiem, ir trīskāršojies. Ievērojot šo interesi, ĀM ir izstrādājusi un publicējusi jaunu informatīvo materiālu - "Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām", apkopojot vairāk nekā 40 ministrijai visbiežāk uzdotos jautājumus, kā arī skaidrojot personām bez maksas pieejamos resursus, lai veiktu sankciju pārbaudes.
Vienlaikus ĀM norāda, ka daudzos iesniegumos tiek lūgts ĀM viedoklis par saturiski plašiem un juridiski sarežģītiem jautājumiem. Kvalitatīvu atbilžu sagatavošanai uz šādiem iesniegumiem nepieciešami pienācīgi cilvēkresursi, kas patlaban ministrijā nav pietiekami. Ņemot vērā šādu iesniegumu lielo skaitu, ĀM patlaban izstrādā informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par ĀM Sankciju nodaļas stiprināšanu.
Savukārt attiecībā uz uzņēmēju interesi par iespējām saņemt kompetento iestāžu atļaujas, lai piemērotu izņēmumus no noteiktajām sankcijām, ĀM uzsver, ka visi izņēmumu pieprasījumi tiek rūpīgi analizēti un vērtēti šaurā tvērumā, lai nepieļautu ES noteikto sankciju apiešanu.
Pēc ĀM paustā, ikvienai personai, kas vēlas saņemt šādu atļauju, ir jāpierāda, kā personas faktiskā situācija atbilst kādam no atbilstošajos ES tiesību aktos paredzētajiem izņēmumiem, un šāds izvērtējums jāsniedz tai valsts pārvaldes iestādei, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības attiecīgajā darbības nozarē.
ĀM norāda, ka sankciju neievērošana būtiski apdraud sankciju efektivitāti un liedz tām sasniegt noteikto mērķi - atjaunot starptautisko mieru un drošību. ES noteikto sankciju ievērošanai ir ietekme uz Latvijas drošību, valsts reputāciju un ekonomiku, kā arī Latvijas finanšu sektora pieeju starptautiskajiem tirgiem. ĀM arī atgādina, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju pārkāpšana ir smags noziegums, par ko var iestāties likumā noteiktā atbildība.